LM neatbalsta Saeimas ieceri noteikt aizliegumu bērnu adopcijai uz ārvalstīm

LM eksperti norāda uz vairākiem riskiem, kas saistīti ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vēlmi noteikt moratoriju ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu adopcijai uz ārvalstīm. Lai arī moratorijs plānots tikai uz laiku līdz stingrāka regulējuma izstrādei, ekspertiem ir bažas, ka likuma grozījumu sagatavošana un pieņemšana var ievilkties un šajā laikā daudziem bērniem var tikt atņemta iespēja nonākt ģimenē, uzsver Zariņš.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) norāda, ka jau šobrīd katrs gadījums adopcijai uz ārzemēm tiek ļoti rūpīgi izvērtēts, un, lai adoptētu bērnu no Latvijas, adoptētājiem jāiziet pietiekoši liels izpētes process. "Pārsvarā šiem bērniem tā ir vienīgā iespēja tikt pie ģimenes, it sevišķi pusaudžiem un bērniem ar invaliditāti vai būtiskām veselības problēmām. Neapšaubāmi vienmēr prioritāte ir mūsu valsts adoptētājiem, bet, ja to nevar nodrošināt šeit, tad bērnam nebūtu jāpaliek institūcijā uz mūžu. Nevar atņemt bērnam iespēju pārrakstīt dzīvi," saka Petraviča.

Labklājības ministres padomniece invaliditātes politikas jautājumos Jolanta Kalniņa-Levina uzsver, ka uz ārzemēm adoptēto bērnu skaits nav liels, un uz ārvalstīm visbiežāk adoptē pusaudžus, kuriem Latvijā ģimeni atrast ir ļoti sarežģīti. Pusaudži tā arī paliek valsts sistēmā - institūcijās, bez lielām izredzēm dzīvot ģimenē. "Mēs nevaram apgalvot, ka katram bērnam spējam nodrošināt ģimeni Latvijā! Uzskatu, ka adopcijas aizliegums uz ārvalstīm, ir bērnu tiesību ignorēšana. Un apgalvot, ka šie bērnu namu bērni, kā pilsoņi, ir svarīgi Latvijai, ir, manuprāt, samērā liekulīgi," piebilst Kalniņa-Levina.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece atgādina, ka Latvijas adoptētāji visbiežāk izvēlas vienu vai divus bērnus vecumā līdz sešiem gadiem bez būtiskām veselības problēmām. Savukārt ārvalsts adoptētājs lietu bērnu adopcijai Latvijā var iesniegt uz bērnu vecumā no deviņiem gadiem, trīs un vairāk vienas ģimenes bērniem, bez vecuma ierobežojuma – bērniem ar būtiskām veselības problēmām.

Pēdējo trīs gadus laikā uz ārvalstīm adoptēti septiņi bērni ar invaliditāti un vairāki desmiti bērnu ar tādām diagnozēm kā HIV, CNS bojājuma sekas, jaukti specifiski attīstības traucējumi, garīga atpalicība.

"Ņemot vērā to, ka Latvijas adoptētāji vēlas adoptēt bērnus vecumā līdz sešiem gadiem, tad bērniem, kuri atrodas bērnu aprūpes iestādēs un kuri ir skolas vecumā, kā arī bērniem pusaudžiem, brāļu/māsu grupām, kuriem nav iespēja nodrošināt augšanu ģimeniskā vidē Latvijā, jāturpina uzturēšanās bērnu aprūpes iestādē, un šiem bērniem nav iespēja iegūt ģimenisku vidi arī ārvalstīs," uzsver Muižniece.

Civillikums paredz, ka uz ārvalstīm bērnu var adoptēt ar atbildīgā ministra atļauju un tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi, tādējādi jau patlaban normatīvais regulējums paredz, ka ārvalstu adopcija ir galējais līdzeklis, norāda Zariņš.

Vienlaikus LM uzskata, ka primāri jāturpina veicināt vietējo adopciju, tāpēc dienaskārtībā ir jautājums par preventīvā darba ģimenēm ar bērniem stiprināšana, lai bērns nenonāktu "sistēmā", kā arī bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveide, nolūkā veicināt kvalitatīvāku darbu pašvaldībās bērnu tiesību aizsardzības jomā, nedublējot bāriņtiesu un sociālā dienesta funkcijas.

Vienlaikus ministrija piekrīt, ka jāturpina diskusijas par ārvalstu adopcijas jautājumiem un konstatētajiem trūkumiem normatīvajā regulējumā, tāpēc rosina izveidot darba grupu priekšlikumu rašanai iespējamiem normatīvā regulējuma grozījumiem. 

Kā būtiskākie jautājumi apspriešanai tiktu virzīti: adopcijas atļaujas izsniegšanas pārskatīšana, ārvalstu adopcijas kā pēdējā un galējā risinājuma stiprināšana un pilnveidošana, kā arī pēcadopcijas uzraudzības noteikšana līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai.

LM informē, ka patlaban aktīvi ir 17 ārvalstu adopcijas procesi, savukārt reģistrā ir ziņas par vēl 22 ārvalstu adoptētāju ģimenēm, kuras vēlas adoptēt bērnu no Latvijas. Uz ārvalstīm visbiežāk tiek adoptēti bērni skolas vecumā, brāļu/ māsu grupas, kā arī bērni ar veselības problēmām. Piemēram, pērn no 42 adoptētiem bērniem uz ārvalstīm 33 bērni bija vecumā no desmit līdz 18 gadiem. Latvijā patlaban kopumā ir 1150 adoptējamu bērnu, no kuriem 775 bērni ir vecumā no desmit līdz 18 gadiem. No visiem bērniem 433 nevēlas tikt adoptēti. Uz ārvalstīm ir adoptējami 286 bērni. Kopš 2003. gada uz ārvalstīm no Latvijas kopumā adoptēti 1925 bērni.