Viņi iesaka pārskatīt visus iespējamos sociālos pabalstus, kuru saņēmēju vidū varētu būt tādi, kam tie nepienākas un dažus, ja ne pat visus no ietaupījumiem novirzīt trūcīgākajiem. Izmaiņas gaida daudzi. Arī Krievijas pierobežā, kur ir arī novads ar vislielāko bezdarbu Latvijā.
No Rīgas līdz Baltinavai ir 253 kilometri. Tā atrodas pašā Krievijas pierobežā starp Viļakas un Kārsavas novadiem. Lai arī pagasts robežojas ar Krieviju, vietējie ir patriotiski. Domē sēdes notiek latgaļu valodā. Latgaliski nekautrējas runāt arī bērni gan skolā, gan uz ielas. Latviešu te ir izteikti vairāk – 84%. Reģionālajās reformās novads nav pievienots citiem, bet palicis neatkarīgs, ar ko šeit lepojas. Teritorijas ziņā devītais, iedzīvotāju skaita ziņā – pats mazākais Latvijas novads. Pēdējā tautas skaitīšanā te bija 1351 iedzīvotājs. Bezdarbs - lielākais Latvijā – 28,5%.
Pāris veikali, aptieka, dome un skola. Vēl divas lielas zemnieku saimniecības, kas pieder divam ģimenēm. Tās darbu dod aptuveni 30 cilvēkiem. Citu darba vietu Baltinavā nav.
Domes priekšniece nākotni labākās krāsās nezīmē – krīzes laikā centušies radoši palīdzēt pēc iespējas vairāk vietējiem. Nu visas iespējas izsmeltas.
LIDIJA SILIŅA
Baltinavas novada domes priekšsēdētājaJūs zinat, ka pašvaldībām nav iespējas kā nodrošināt darbu savādāk.. mēs nodrošinām darbu kaut vai pieņemot pašvaldībā, bet man lielākā daļa visi darbinieki strādā uz pusslodzi. Un ilgu laiku strādāja uz minimālām algām. Pat ar augstāko izglītību un vadošie speciālisti. Tas mums palīdzēja izdzīvot visu krīzes laiku. (...) nu jā, tas, ka uz pusslodzi, bet cilvēkiem vismaz ir kāds iztikas iespēja.
Kādreiz Baltinavā bijuši seši septiņi gateri, kur piepelnīties. Tagad neesot arī to. Pagastā ļoti liela nozīme ir pabalstiem un palīdzībai, ko bezdarbniekiem dod valsts. Jo īpaši garantētajam minimālajam ienākumam. Ministru kabinets pašiem trūcīgākajiem Latvijas iedzīvotājiem paredzēto pabalstu šogad samazināja no 45 uz 35 latiem un uzlika par pienākumu to maksāt pašvaldībām no savas kabatas. Baltinavā no 2003.gadā ir vismaz 10 ģimenes, kas izdzīvo pateicoties GMI. Trūcīgie galvenokārt ir cilvēki gados.
Guntars Bartkevičs ir lielākais šīs puses zemnieks. 90to sākumā atgriezies vectēva īpašumos – šobrīd apsaimnieko ap 1500 hektāru lielu saimniecību. Varētu arī vairāk, bet zemes pietrūkst – nākas tās nomāt pat no zviedru pensiju fondiem. Savu saražoto Latvijā netirgo – kviešus un rapsi pārpērk ārzemju uzpircēji un eksportē. Nu kļuvis par lielāko darba devēju.
GUNTARS BARTKEVIČS
z/s AMATNIEKI īpašnieks, z/s RIEKSTIŅI izpilddirektors
Mums kadru problēma nepastav. Visi darbinieki ir nokomplektēti.
Jautājums - Jums cilvēki rindā stāv?
Nu gandrīz tā var teikt. Kad parādās kāda aktuāla darba vieta, tad mēs ļoti rūpīgi izvērtējam, kuru cilvēku ņemt, kuru neņemt.
Laukus ar kapļiem un dakšām vairs neapstrādā. Traktoros ir datori, tos vada caur satalītiem. Guntars Bartkevičs gribētu pie to stūrēm redzēt labi skolotus darbiniekus, bet jaunieši no Baltinavas dodas vienā virzienā – uz Rīgu un neatgriežas. Maza jēga arī no bezdarbnieku kursiem - tur lauksaimniecības darbiem derīgas profesijas negatavo.
GUNTARS BARTKEVIČS
z/s AMATNIEKI īpašnieks, z/s RIEKSTIŅI izpilddirektors
Tāpēc arī tā... varbūt ir cilvēki, kam nav darba, bet viņi mūsu uzņēmumam nevar neko vairs līdzēt, jo mums vajag vairāk tādus izglītotus darbiniekus.
Vai un kā atšķiras plāni uz papīra no reālas dzīves – to Labklājības ministrija lūdza izpētīt Pasaules Bankas ekspertiem. Kuluaros jau runā par pētnieku secinājumiem, bet ministrija nolēmusi mēnesi par izpētīto klusēt. Zināms, ka jaunie ieteikumi īpaši neatšķiras no agrākajiem - Pabalsti jādala galvenokārt tiem, kam tas ir nepieciešams, nevis visiem vienādi. Un valstij īpaša rūpība jāpievērš pašiem trūcīgākajiem.
Opozīcijas deputāti Saeimā smīkņā, ka ministrija panemusi pauzi pārdomām, lai pārlaistu pašvaldību vēlēšanas un sagatavotu pretargumentus ekspertu pārmetumiem. Pasaules Banka pētījumu oficiāli nodošot 15 maijā. Jūnija sākumā ministrija to prezentēšot plašā konferencē.
Arvils Ašaradens
LM parlamentārais sekretārs (V)
Mēs plānojam viņu prezentāt pēc 15.maija. tā kā es šinī brīdī negribētu sniegt nekādus komentārus pirms tā.
Jautājums - Bet tur ir kaut kādas tendences parādītas vai uzstādījumi galveni, kādi Latvijai ir pareizi, kas nav pareizi?
Arvils Ašaradens - Galvenās tendences tur ir redzamas, bet es vēlreiz gribētu teikt, ka mēs, kad viņš būs publiski prezentējams, mēs to atsevišķā konferencē parādīsim.
Jautājums - Kāpēc ne tagad?
Arvils Ašaradens - Tāpēc, ka ir autortiesības tiem, kas to ir sagatavojuši. Un tad, kad viņi to prezentēs, viņš tiks publiski prezentēts. Ne autortiesības, bet es gribētu, lai tie, kas to ir sagatavojuši, lai viņi prezentē un tad mēs sniegsim savus komentārus.
Jautājums - Var teikt, ka šis pētījuma atklāj, ka tā situācija Latvijā ir bēdīgāka nekā mēs domājām un nekā mēs stāstām uz āru, ka mums ir viss kārtībā?
AIJA BARČA
Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja (ZZS)
Nu, izskatās, ka tā.... Skumji, bet tā...
Žurnālistu rīcībā nonākusī pētījuma melnraksta versija apliecina, ka Latviju gaida krietna kritikas deva par nespēju un nevēlēšanos pasargāt savus nabadzīgākos iedzīvotājus.
Pabalstu sistēma vairumā gadījumu darbojas kā automātiski naudas pārskaitījumi bez vajadzību izpētes. Pētnieki secinājuši, ka Latvija uz Eiropas fona pārsteidzoši atšķiras ar lielu atbalstu tieši turīgajai sabiedrības daļai. Iemesls ir vispārējie ģimenes un bērnu pabalsti, kas maksāti visiem vienādi, nevērtējot, vai šī nauda nozīmē izdzīvošanu, vai vienu iepirkšanās reizi lielveikalā.
Tā 57% trūcīgo saņem tikai vienu pabalstu, kas pret ainu Eiropā ir ļoti mazs apjoms. Starp turīgajiem vismaz vienu pabalstu saņem 50%. Un šeit esam augstajā 4.vietā Eiropā.
Tāpēc Pasaules Bankas eksperti jau atkārtoti iesaka pārskatīt, vai visiem vecākiem pienākas, piemēram, bērnu pabalsti un apsvērt iespēju to dalīt galvenokārt trūcīgākajiem vecākiem.
Garantētais minimālais ienākums atšķirībā no citiem pabalstiem aiziet galvenokārt trūcīgajiem, kas ir labi. Bet tas joprojām ir daudz par mazu, lai ar to varētu izdzīvot.
Šī pabalsta saņēmēji Latvijā ir ievērojami sliktākā situācijā nekā citur Eiropā. Šogad samazinot GMI no 45 uz 35 latiem vēl vairāk palielināta plaisa starp bagāto un nabadzīgāko sabiedrības daļu. To saņēmēji pēc ekspertu secinājuma ir pakļauti nabadzības riskam. Šis pabalsta lielums ir ceturtais zemākais Eiropas Savienībā.
Kritika izteikta arī par to, ka praktiski nekas nav darīts jaunu darba vietu radīšanā – tam aizejot mazāk nekā puse no visas nodarbinātības veicinošanai domātās naudas. Pārējais tērēts apmācībām, kam savukārt gadu no gadu trūkst pēctecības. Ļoti maz naudas atvēlēts, lai veicinātu invalīdu nodarbinātību. Vienīgais pozitīvais veikums bijusi krīzes laika “simtlatnieku programma”.