Gatavojoties nākamajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, būs jāņem vērā būvinženieru rekomendācijas par Mežaparka estrādes ietilpību. Tomēr, ja valsts sadarbībā ar Rīgas pašvaldību neradīs pozitīvus risinājumus Dziesmu un deju svētku norises vietu infrastruktūras uzlabošanai, svētku rīkotājiem var nākties pieņemt lēmumu ievērojami samazināt svētku dalībnieku skaitu, kas var būt spēcīgs trieciens Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējai, norādīja LNKC vadītāja Signe Pujāte.
LNKC prognozē, ka interese par dalību Dziesmu un deju svētkos, kā arī to apmeklēšanu 2018.gadā ievērojami pieaugs, bet infrastruktūra ne Mežaparka Lielajā estrādē, ne Daugavas stadionā tam nav gatava. Tādēļ ļoti būtiski ir jau tagad sākt risināt infrastruktūras jautājumus. "Svētku dalībnieku skaitu samazināt nav iespējams, neveicot drastisku atlasi, kas savukārt liegtu iespēju lielam dalībnieku skaitam būt daļai no mūsu nacionālās identitātes lielākajām svinībām - Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem," uzsvēra Pujāte.
Tajā pašā laikā viņa atklāja, ka, gatavojoties svētkiem 2013.gadā, SIA Rīgas meži pārstāvji svētku Rīcības komiteju informējuši par dažādiem iespējamiem riskiem, taču nekādi iebildumi pret koristu skaitu vai brīdinājumi par 6000 cilvēku maksimumu Mežaparka Lielās estrādes tribīnēs nav izskanējuši.
Mežaparka Lielās estrādes tribīņu ietilpības jautājums tiks aktualizēts nākamajā Dziesmu un deju svētku padomes sēdē, kas plānota 2015.gada 25.septembrī.
Jau ziņots, ka kopš Mežaparka Lielās estrādes apsaimniekošanas pārņemšanas SIA Rīgas meži ik gadu potenciālajiem estrādes nomniekiem uzsvērusi koru tribīņu ietilpības ierobežojumu, tomēr brīdinājumi par pieļaujamo estrādes piepildījumu ļoti bieži tikuši ignorēti. Maksimālā estrādes ietilpība - 6000 cilvēku - noteikta pēc 2007.gada estrādes rekonstrukcijas un līdz šim laikam nav mainīta.
Rīgas meži norādījuši, ka arī pirms 2013.gadā notikušajiem XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju deju svētkiem uzņēmums informējis to rīkotājus par lielās estrādes tribīņu ietilpības ierobežojumiem. Rezultātā, lai palielinātu izvietojamo koristu skaitu, abās estrādes pusēs izbūvēti dēļu podesti.
Kā skaidrots būvinženiera Aigara Ūdra ziņojumā par maksimālo pieļaujamo personu skaitu Lielās estrādes dziedātāju tribīnēs, Mežaparka Lielās estrādes kapitālā remonta projekts izstrādāts 1984.gadā. Tā konstruktīvajā daļā tika paredzēts tribīnes kāpi pastiprināt, monolīti betonējot virs esošajiem pakāpieniem jaunus. Bojātie pakāpieni tika saglabāti, kļūstot par ieveidņiem jaunajiem. Jaunais betonējums radīja papildu slodzes palielinājumu, veidojot apmēram pusi no tribīnēm paredzētās mainīgās lietderīgās slodzes, ko mēģinājumu un koncertu laikā rada dziedātāju kolektīvi. Vēlāk, izpētot situāciju, noskaidrots, ka tribīņu karkasa konstruktīvai risinājums savulaik ticis projektēts bez papildu nestspējas rezervēm.
Līdz ar remonta izpildi jau pirms pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados notiekošajiem Dziesmu svētkiem, masu pasākumu laikā tribīnēs atrodoties koristiem, konstrukcijas faktiski atradās zem tādas noslodzes, kas sasniedza to nestspēju. Toreiz aprēķinos konstatēja, ka pēc monolītā dzelzsbetona seguma izveidošanas kopējā aprēķina slodze uz slīpajām sijām palielinājās apmēram par 30%. Izvērtējot situāciju, tolaik tika ieteikts nekavējoties palielināt atsevišķu konstrukciju resursus, lai būtu iespējams pieļaut pasākumu norises, estrādes tribīnēs atrodoties cilvēkiem.
2001.gadā spēkā stājoties jauniem Eiropas standartiem, nācās apzināties, ka līdz ar Eiropas slodžu standartu un prasību ieviešanu Latvijas būvobjektos estrādes ekspluatācija objekta toreizējā risinājumā vairs nekādi nebija pieļaujama saistībā ar krasi izteiktu neatbilstību Eiropas būvnormās definētajiem drošības kritērijiem. Šie apsvērumi bija jāņem vērā 2007.-2008.gada laikā veiktajā rekonstrukcijā.
Pēc šīs rekonstrukcijas nav veikti nekādi tribīņu kāpi balstošo konstrukciju uzvedības jeb izturēšanās monitoringa darbi, līdz ar to visi apsvērumi par situācijas uzlabošanos zināmā mērā bija vien teorētiski.
Gan LNKC, gan Kultūras ministrija jau vairākkārt uzsvērušas nepieciešamību uzlabot Dziesmu un deju svētku infrastruktūru. Kā iepriekš norādījusi kultūras ministre Dace Melbārde (NA), Mežaparka estrādes rekonstrukciju ar Rīgas pašvaldību nav izdevies sarunāt, bet Daugavas stadiona rekonstrukcijai iespējams piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu. Informatīvo ziņojumu par Daugavas stadiona rekonstrukciju Izglītības un zinātnes ministrija šomēnes plāno iesniegt valdībā. Kā iepriekš norādījis VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions valdes loceklis Elmārs Martinsons, līdz 2018.gadam būtu iespējams paplašināt jau esošās stadiona tribīnes.