Operas budžetam saglabājoties pašreizējā apmērā, var būt jāaptur baleta, orķestra vai kādas citas operas sadaļas darbība, pavēstīja LNO direktors Andrejs Žagars.
"Ja grib saglabāt repertuāru ciklu ar 200 izrādēm gadā un desmit mēnešu ilgu sezonu, kā tas ir bijis vēsturiski, tad ir vajadzīgs zināms finansējums. Ja pieņem kultūrpolitisku lēmumu un ministram ir drosme pārtaisīt uz sešu mēnešu sezonu vai atlaist pusi darbinieku, tad, protams, var arī izdzīvot par esošo naudu. Nevar tā visu laiku samazināt valsts finansējumu, bet prasīt nodrošināt funkciju," klāstīja Žagars.
"Gribētu, lai ministrs spētu pārliecināt valdību, ka lielākajai kultūras institūcijai ar starptautisku atpazīstamību, kur mūsu darbi pierāda mūsu kvalitāti, atrast iespēju rast šo pusmiljonu latu klāt. Tas ir tas kritiskais slieksnis, lai mēs varētu nodrošināt savu žanru un funkciju. Pretējā gadījumā ir jāslēdz vai nu balets, vai nu orķestris, vai kaut kas cits radikāli jāpārmaina operas darbībā," viņš uzsvēra.
Žagars paskaidroja, ka pēdējo divu gadu laikā LNO budžets piedzīvojis dramatisku finansējuma samazinājumu par 35%. Salīdzinot ar Igaunijas Nacionālās operas un Lietuvas Nacionālā operas un baleta teātra budžetu, situācija ir nelabvēlīga.
"Mūsu situācija pašlaik ir it kā stabilizējusies, bet varam salīdzināt, ka gan Tallinas, gan Viļņas operām, kas pēc reputācijas mākslinieciskajā līmenī ir krietni vājākas, valsts finansējums gadā ir apmēram 5,2 miljoni latu, bet LNO tas ir 3,7 miljoni latu. Tā ir ļoti dramatiska starpība," sacīja LNO direktors.
Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte ("Vienotība") ar preses sekretāra Andra Saulīša starpniecību aģentūrai BNS norādīja, ka LNO piešķirtā dotācija pilnībā nosedz gan orķestra, gan baleta mākslinieku algas, tādēļ "Andrejam Žagaram nevajadzētu nodarboties ar savu darbinieku baidīšanu".
Šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu valsts finansējums LNO ir palielināts par 100 tūkstošiem latu, novirzot daļu Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībā ietaupīto līdzekļu.
Ēlerte pavēstīja, ka Kultūras ministrija, detalizēti iepazīstoties ar LNO finanšu situāciju, martā pieprasīja tās vadībai iesniegt reformu plānu, lai LNO darbība būtu ilgtspējīga, taču tas joprojām nav iesniegts.
"Rūpīgi sekojot finansiālajam stāvoklim operā, redzams, ka LNO vadība 2011.gadā ir palielinājusi administrācijas algas. Arī piemaksas pie darba algas nav samazinātas. Ir skaidri redzams, ka ir iespējamas izmaiņas operas darbībā, piemēram, būtu jāapsver arī LNO vadības ārvalstu komandējumu ilgums un biežums," paskaidroja ministre.
Turklāt viņa atzina, ka, analizējot LNO pirmā pusgada rezultātus, redzams, ka uz 1.jūliju LNO ir izveidojusies 604 tūkstošu latu peļņa. Tajā pašā laikā secināms, ka apgrozāmie līdzekļi nav pietiekami un varētu būt problēmas ar īstermiņa saistību apmaksāšanu, tāpēc KM arī turpmāk uzmanīgi sekos LNO finanšu situācijai un uzņemto saistību pamatojumam.
"Opera ir svarīga Latvijai, tāpēc laikā, kad kultūras nozarei kopš 2008.gada finansējums samazināts par 45%, operai tas ir bijis mazāks – 35%. Atgādināšu, ka 2009.gadā valdība piešķīra papildu finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 500 tūkstošu latu apmērā, lai LNO varētu norēķināties par nodokļu parādiem," uzsvēra Ēlerte.
Tāpat viņa atgādināja, ka operai tāpat kā visai kultūras jomai pakāpeniski ir jāatjauno finansējums. "Latvijā ir atsākusies izaugsme, tāpēc esmu pārliecināta, ka tas būs iespējams," klāstīja ministre.
Žagars teica, ka cer uz Kultūras ministrijas (KM) spēju gūt lielāku ietekmi valdībā, aizstāvot kultūras jomu, kas Latvijai vēsturiski bijusi ļoti būtiska un nesusi plašu atpazīstamību pasaulē.
"Mēs ļoti ceram, ka Kultūras ministrija gūs lielāku ietekmi valdībā, aizstāvot kultūras jomu, kas vēsturiski Latvijai bijusi ļoti būtiska, jo mēs esam maza nācija. Ja mēs skatāmies, ar ko mūs pasaulē pazīst, tas ir lielākoties ar profesionālo kultūru. Ir būtiski, lai tās kultūras nozares, kas nes Latvijas vārdu pasaulē un rada jaunus talantus, un nodarbojas ar audzinošu un izglītojošu darbu, un padara nāciju spēcīgāku, neciestu. Svarīgi, ka ministram ir ietekme un ka ministrs spēj cīnīties par savu jomu tā, lai kultūra nav pabērna lomā," norādīja LNO direktors.
Viņš arī dalījās pārdomās, ka pašreizējai kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei ("Vienotība") nav vēl bijis pietiekami daudz laikā, lai iepazītu šo nozari un to, kā tā funkcionē.
"Pašlaik es jūtu, ka ministre vairāk nodarbojas ar kļūdu meklēšanu, varbūt arī viņai vēl nav bijis pietiekami daudz laika, lai iepazītu šo nozari un to, kā tā funkcionē. Varbūt šis [viņai] aizvien ir iepazīšanas laiks. Mēs neesam sajutuši tādu ļoti aktīvu darbību mūsu nozares atbalstam, tajā pašā laikā ministre nekādiem procesiem nav traucējusi. Varbūt vienkārši laika, lai varētu saprast, sākt varbūt cīnīties un nopietni atbalstīt, ir bijis vajadzīgs vairāk," atzina Žagars.
Jau vēstīts, ka LNO izstrādājusi pasākumu plānu laika posmam no 2012. līdz 2015.gadam, paredzot vērienīgus operas un baleta uzvedumus, ārvalstu mākslinieku uzstāšanos operā, viesizrādes Maskavā un programmu Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas laikā.
2012.gadā Nacionālajā operā plānotas Maskavas Lielā teātra mākslinieku viesizrādes, 2013.gadā komponista Riharda Vāgnera gada ietvaros operā taps vērienīgākais šā komponista sacerējuma – četru operu cikla "Nībelungu gredzens" – iestudējums. 2013.gada februārī LNO mākslinieki abu valstu kultūras sadarbības līguma ietvaros vairākās vērienīgās viesizrādēs uzstāsies atjaunotajā Maskavas Lielajā teātrī. Tāpat šajā gadā notiks LNO ēkas 150 gadu jubilejas koncerts un citi pasākumi.
Savukārt 2014.gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta,
operā būs latviešu mūzikas gads, kura ietvaros iestudēs četru
latviešu komponistu operas un baletus. Tāpat opera rūpēsies par
īpašu programmu 2015.gadā, kad Latvija būs Eiropas Savienības
prezidējošā valsts.