Viena no iecerēm, lai Latvijā iedzīvinātu e-iespēju un e-pakalpojumu plašāku izmantošanu, ir veidot jaunu Latvija.lv, to DB apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Arnis Daugulis. Iemesls – esošā portāla kapacitāte un valsts plāni e-iespēju un e-pakalpojumu nodrošināšanā, tomēr, pēc viņa teiktā, tas nenozīmēs to, ka viss, kas līdz šim izveidots Latvija.lv, tiks norakstīts, jo labās lietas tiks pārņemtas. Uz jautājumu, vai tiks veidots jauns Latvija.lv portāls vai versija, Daugulis skaidru atbildi nesniedza. IT nozarē viedokļi par šīm iecerēm atšķiras, daļa ideju atbalsta un norāda uz pieļautajām kļūdām Latvija.lv, kuras būtu jālabo, bet daļa saskata neefektīvu līdzekļu izlietošanu, jo uzskata, ka tiks veidots jauns, reprezentatīvs "velosipēds" bez pārliecības, ka ar to varēs arī braukt.
Portāls Latvija.lv tika izveidots 2006.gadā, un tā izstrāde izmaksāja 151,5 tūkstošus eiro (tajā skaitā PVN), DB atgādināja Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) Informācijas un sadarbības departamenta projektu vadītāja Irīna Meļņika. Uz DB jautājumu, cik kopumā līdz šim ieguldīts portālā, VRAA pilnīgu atbildi nesniedza. "Laika posmā no 2006. līdz 2014.gadam portāla latvija.lv publiskās platformas, kur izvieto e-pakalpojumus un publiskā pakalpojuma katalogā aprakstus, izveides izmaksas ir 517,7 tūkstošus eiro (bez PVN). Tā kā par e-pakalpojumu izstrādi un ieviešanu ir atbildīga katra iestāde atsevišķi, tad kopējās izmaksās tās nav iekļautas," DB skaidroja VRAA Sadarbības un informācijas departamenta projektu vadītājs Kristaps Prēdelis. Savukārt atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datiem iepirkumu kopējā summa, kas attiecas uz Latvija.lv, iekļaujot lietojumprogrammas pilnveidošanu, uzturēšanu, e-pakalpojumu attīstību, kā arī valsts informācijas sistēmu savietotāja, kas ir VRAA pārziņā, kā arī citu institūciju iepirkumus, kas attiecas uz Latvija.lv, kopējā summa no 2006.gada līdz šim pārsniedz 5 milj. eiro, liecina DB aprēķini.
Ne tikai saistībā ar plāniem Latvija.lv attīstībā, bet e-pārvaldes jomā kopumā ir satraukums par VRAA kapacitāti un spēju idejas ieviest dzīvē, to neslēpj arī Daugulis. "Jau līdz šim mēs kā VRAA pakalpojumu izmantotāji saskārāmies ar nepietiekamu VRAA kapacitāti un kompetences trūkumu, lai ātri saņemtu atbildes uz jautājumiem un rastu risinājumus. Iepazīstoties ar VARAM plāniem uz 2014.–2020. plānošanas periodu, šis jautājums vēl vairāk liek satraukties nozarei, jo nav saprotami, kā VRAA spēs realizēt plānotās darbības un mērķus, nepalielinot kapacitāti," laikrakstam uzsvēra Lursoft IT valdes priekšsēdētāja Iluta Riekstiņa.
Plašāk lasiet piektdienas, 29.augusta, laikrakstā Dienas Bizness!