Verze gan norādīja, ka kaislības rimušās un pašlaik nav pazīmju, ka viņas atrašanās amatā būtu apdraudēta. Attiecības ar līderi un atsevišķām organizācijām kulmināciju sasniedza pērn. "Tagad mēs mēģinām vienoties miera garā. Latvijas vidienē cilvēki ir ļoti saprotoši un vairs nenāk ar lozungiem. Balstoties uz to, nedaudz sāk piekāpties arī Latgale. Vēl nāk prasība no Vidzemes, bet pamazām sāk it kā piekāpties, ieiet visā valsts situācijā. Redzu, ka viss iet uz labo pusi," uzskata Verze.
Pērn pensiju indeksācijas jautājums noveda pie ārkārtas kongresa sasaukšanas un priekšsēdētāja vēlēšanām, taču Verze saņēma nepieciešamo atbalstu darbības turpināšanai LPF līderes amatā. Daļa pensionāru uzstāja uz pensiju indeksācijas atjaunošanu principa dēļ, taču LPF oficiāli bija pieņēmusi lēmumu, ka pensiju indeksācija jāatjauno, ja inflācija pārsniedz piecus procentus. "Esmu pateikusi, ka uzskatu, kamēr nav pieci procenti, mums jāpieraujas, bet organizācijas uz vietām indeksāciju pieprasa – visa Ziemeļvidzemes mala uzskata, ka indeksācija ir jāatjauno un tā ir nepieciešama. Ja skatām pa reģioniem ienākumus, tad Latgale un Ziemeļvidzeme ir līdzīgā situācijā. Viņi prasa, lai būtu indeksācija. Mūsu princips un viedoklis bija tāds – par pieciem procentiem. Tagad uzstādīt krasi atjaunot indeksāciju, kamēr nav piecu procentu inflācijas, – man vienkārši šī situācija ir tāda..." klāstīja Verze.
Par būtisku papildinājumu LFP vadības komandā Verze uzskata valdes priekšsēdētāju Andri Siliņu, kurš nāk no arodbiedrībām. Tagad draudus amatam Verze vairs nejūt.
"Tagad tas vairs nemainīsies, jo cilvēki un vietējās organizācijas jūt, ka diezgan spēcīgi varam vadīt LPF. Man palīgos ir Siliņš, viņam tomēr ir liela pieredze. Viņš bija arodbiedrības priekšsēdētājs. Viņš man ir atbalsts. Man ir atbalsts ļoti liels, bet Latgale, arī Ogres reģions, tie pieprasīja manu nomaiņu. Mums bija ārkārtas kongress, bet tur šo cilvēku palika maz," sacīja Verze.