Kā ziņots, nodokļu reformas laikā paredzētie grozījumi likumā par IIN paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.
LPIA iepriekš iebildusi pret nodokļu reformas laikā paredzētajiem grozījumiem likumā par IIN, kas paredzēja autoratlīdzību saņēmējiem IIN likmi atstāt 23% apmērā, nodrošinot iespēju pēc gada aizpildīt deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā, lai saņemtu atpakaļ pārmaksātos 3%.
Pētersone skaidroja, ka LPIA ieskatā iepriekšminētais priekšlikums bija nekorekts pret žurnālistiem, kuri nav darba attiecībās ar autoratlīdzību izmaksātājiem, jo autoratlīdzības saņēmēju grupa no nodokļu reformas nesaņem tās priekšrocības, kuras politiķi iepriekš solīja virzot reformu - mazajiem ienākumu saņēmējiem nodoklis būs mazāks uzreiz, nevis pēc gada, saņemot pārmaksu.
Tāpat viņa norādīja, ka sākotnējais priekšlikums rada papildus slogu gan žurnālistam, gan Valsts ieņēmumu dienestam, jo asociācijas aplēses liecina, ka 99% gadījumu par gadu veidosies pārmaksa, jo žurnālistu vidējie honorāra ienākumi mēnesī ir robežās no 500 eiro līdz 1400 eiro.
Ņemot vērā iepriekšminēto, komisijā deputāti nobalsoja par IIN likmes saglabāšanu 20% apmērā, kuru kalendārā gada laikā piemēro ienākumam no autordarba atlīdzības par literārajiem darbiem, tostarp darbiem, kas radīti, izdoti, izpildīti vai citādi izmantoti presē un citos masu informācijas līdzekļos.
LPIA pārstāve sacīja, ka atrisinot IIN jautājumu, tiek nodrošināts, ka autoratlīdzības bruto apmērs pēc nodokļa nomaksas ir lielāks, nekā tas būtu, ja nodoklis būtu 23% apmērā. Viņa piebilda, ka gadījumā, ja autoratlīdzības saņēmēja kopējais gada ienākumu apmērs pārsniegs IIN likmei 20% apmērā noteikto robežu, autoratlīdzības saņēmējam atlikušie 3% būs jāpiemaksā klāt.
Tāpat Pētersone norādīja, ka, lai kompensētu no sākotnēji autoratlīdzībām paredzētās IIN likmes iztrūkstošos 3% un to trūkums neradītu fiskālu ietekmi, asociācija komisijas sēdē aicināja izvērtēt jau šā gada sākumā Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas un Labklājības ministrijas izteikto piedāvājumu papildināt likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ar sadaļu, kurā noteikti gadījumi, kad likumā uzskaitītās pazīmes, pēc kurām tiek noteikts, kad ienākumu guvējam jāmaksā IIN, nav attiecināmas uz autoratlīdzību saņēmēju.
Priekšlikums paredz, ka pazīmes par IIN samaksu nav attiecināmas uz autoratlīdzības saņēmēju, ja tam ar autoratlīdzības izmaksātāju paralēli autoratlīdzības līgumam ir noslēgts darba līgums vai ja darba līgumā noteiktā darba alga nav noteikta mazāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, neatkarīgi no darba līgumā noteiktā darba laika.
Pēc LPIA pārstāves teiktā, iepriekšminētais priekšlikums komisijā konceptuāli tika atbalstīts, bet tas netiks virzīts nodokļu reformas likumprojekta ietvaros. Komisija uz nākamā gada budžeta pieņemšanas laiku uzdeva FM sadarbībā ar LPIA sagatavot un iesniegt precizētu priekšlikuma normu.
Vienlaikus Pētersone norādīja, ka komisijā, spriežot par sociālo iemaksu segšanu no autoratlīdzībām 5% apmērā, tika nolemts, ka, sākot ar 2018.gadu, autoratlīdzību izmaksātājam no saviem līdzekļiem būs jānomaksā vēl papildus 5% valsts obligātās sociālās iemaksas.
Lai autoratlīdzību izmaksātājiem nokompensētu papildus izmaksas, kas saistītas ar obligāto sociālo iemaksu nodrošināšanu, FM sadarbībā ar KM līdz šā gada 1.novembrim uzdots veikt grozījumus attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, lai autordarba atlīdzībai par literārajiem darbiem, ieskaitot darbus, kas radīti, izdoti, izpildīti vai citādi izmantoti presē un citos masu informācijas līdzekļos, attaisnoto izdevumu normu palielinātu no 15% līdz 25%.
Taujājot citām žurnālistus pārstāvošajām organizācijām, par priekšlikumu noteikt pienākumu maksāt vismaz minimālo darba algu autoratlīdzību saņēmējiem, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Rita Ruduša aģentūrai LETA sacīja, ka asociācija pašlaik par radušos situāciju nevar sniegt vienotu viedokli, jo par to vēl tiek diskutēts, un jāredz, kā tālāk virzīsies diskusija šajā jautājumā.
Līdzīgu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš, skaidrojot, ka kamēr nav pilnībā izstrādāts priekšlikums, nav skaidrs, kā tas darbosies no praktiskās puses. Viņš sacīja, ka patlaban ir pieņemts pareizais lēmums apturēti priekšlikuma tālāko virzību, jo par to ir nepieciešamas vēl plašākas diskusijas, kurās asociācija arī ir gatava iesaistīties.
Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien vienojās uz nākamā gada valsts budžeta veidošanas un pieņemšanas laiku atlikt diskusiju par ierosinājumu noteikt pienākumu maksāt vismaz minimālo darba algu cilvēkiem, kuri šajā pašā darba vietā saņem arī autoratlīdzības.
Komisija mudināja piedāvāt precīzāku priekšlikuma redakciju, kas noteiktu, ka darba dēvējam šādos gadījumos būs jāmaksā autoratlīdzības saņēmējiem vismaz minimālā darba alga saskaņā ar darba līgumu. Šī norma nenozīmētu, ka no autoratlīdzībām nav jāmaksā sociālās iemaksas 5% apmērā.