Līdz ar to katru gadu cieš tieši investīcijas oriģinālsaturā, ko mediji veido Latvijā, bet īpaši apdraudēts ir latviešu valodā veidots saturs. Piemēram, televīzijām tā ir finansiāli smaga izšķiršanās starp ārzemēs ražotu lielbudžeta saturu – filmas, šovi –, kas tiek tirgots apraidei ievērojami lētāk nekā šādu pašu programmu producēšana iespējama uz vietas Latvijā. Jo lielāks ir reklāmas tirgus ieņēmumu kritums, jo mazāk investīciju mediji var atvēlēt kvalitatīva un objektīva satura veidošanai Latvijā, un tas kļūst par ekskluzīvi dārgu produktu no ražošanas viedokļa. Valsts līdzšinējais atbalsts komercmedijiem ir daudzkārt par mazu, bet sabiedriskie mediji vien šo problēmu nevar atrisināt, tāpēc tā turpinās saasināties. LRA biedru dati liecina, ka šī gada pirmo 3 mēnešu reklāmas ienākumu kritums atkal ir 10-20% atkarībā no mediju veida.
“Covid 19 apstākļi ir piespieduši iedzīvotājus būt mājās, kas automātiski palielina sociālo mediju satura lietošanas apjomus. No tā pelna nevis kvalitatīvs, pārbaudīts, Latvijā ražots un latviešu valodā veidots saturs tradicionālajos medijos, bet tādas globālās platformas kā Google, ietverot youtube.com, un Facebook, kas, saskaņā ar VID datiem, nosmeļ reklāmas tirgus krējumu nu jau 225 miljonu apmērā! Atšķirībā no lielajām Eiropas valstīm, mazo valstu valodās strādājošie mediji reklāmas ienākumu kritumu izjūt īpaši sāpīgi. Jāņem arī vērā, ka ar katru gadu pieaug Latvijas iedzīvotāju svešvalodu pratība, kas nozīmē, ka tiem ir arvien vieglāk pārslēgties uz citu valstu medijiem vai citu valodu digitālajām platformām. Ko tas nozīme valsts drošībai un Latvijas laikrakstiem, radio, interneta portāliem un TV? Ir pēdējais laiks kopīgi meklēt risinājumus, kā mazā valstī aizsargāt vietējos medijus, kas ikdienas strādā auditorijas, vietējo darba vietu, vietējā satura veidošanas un valsts valodas saglabāšanas interesēs. Tēlaini izsakoties, ja līdz šim Latvijas reklāmas tirgus ienākumos gadu no gada bija sūce, tad šogad mēs skaidri apjaušam tās mērogu, kas ir 225 miljonu eiro jūra priekš citu valstu digitālajām platformām, ietverot šajos datos arī mūsu eksportuzņēmumu kampaņas citu valstu tirgos,“ atzīst Andris Ķēniņš, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors.
Saskaņā ar VID datiem pēdējo četru gadu laikā Google sniegto pakalpojumu apjoms Latvijas uzņēmumiem ir pieaudzis piecas reizes, Facebook – pat astoņas reizes, attiecīgi sasniedzot 120,82 miljonus eiro un 104,79 miljonus eiro 2020. gadā, Ņemot vērā Valsts Ieņēmumu dienesta publiskotos datus, kā arī Latvijas Reklāmas asociācijas datus par reklāmas tirgus apjomu un kritumu, Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir uzsākusi darbu pie ilgtermiņa risinājumu izstrādes Latvijā veidota satura un latviešu valodā ražota satura nodrošināšanai. Risinājumu virzienu un rīku izstrāde tiks īstenota sadarbībā ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, Latvijas Žurnālistu asociāciju, Latvijas Reklāmas asociāciju, kā arī iesaistot atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas.
“Viens ceļš ir gaidīt, kad Eiropa kaut ko mūsu vietā atrisinās, un tuvākajā nākotnē ieviesīs sen apspriesto digitālo nodokli. Tomēr mazo valstu un to mediju situācija uz Eiropas fona būtiski atšķiras, tāpēc mums pašiem ir jābūt skaidram redzējumam un risinājumiem, ko aizstāvēt: ar kādiem mehānismiem atbalstīsim Latvijā ražotu saturu un latviešu valodā strādājošus medijus? Jau tagad mēs redzam, ka vietējo mediju resursi izsīkst, un mēs sākam zaudēt cīņā pret globālajiem milžiem par auditoriju”, uzsver A.Ķēniņš.
Latvijas Raidorganizāciju Asociācija ir apkopojusi 2021. gada 1. ceturkšņa datus par reklāmas ieņēmumiem asociācijas biedru vidū. Šī gada pirmā trīs mēnešu rezultāti liecina, ka kritums atkal veidojas 10%-20% atkarībā no mediju veida.
Savukārt Latvijas Reklāmas asociācija jau iepriekš norādīja, ka 2020. gadā tirgus apjoms veidoja 68,5 miljoni eiro, kas ir samazinājums par 16,4%, salīdzinot ar 2019. gadu. Salīdzinot 2020. gadu ar 2019. gadu, kad tirgus lielums bija 81,97 miljoni eiro, 2020. gadā tirgus apjoms samazinājās, nokrītot līdz 68,55 miljoniem eiro (68 554 022 eiro).