Lūgs ES Tiesu Rimšēviča lietā piemērot paātrinātu tiesvedību

Pagājušajā piektdienā Rīgas rajona tiesa Jūrmalā apturēja tiesvedību krimināllietā, kurā Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons apsūdzēti korupcijā. Tiesvedība tika apturēta, lai vērstos ES Tiesā ar pieciem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā ECB padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti.

Tiesvedība apturēta līdz brīdim, kad tiks saņemts ES Tiesas lēmums. Tiesā aģentūrai LETA skaidroja, ka šajā lietā tā lūgs ES Tiesu piemērot paātrinātu tiesvedību.

Latvijas tiesu, piemēram, interesē jautājums, vai pret Rimšēviču var veikt kriminālprocesuālas darbības, ja apsūdzība nav saistīta ar amata pienākumiem Eiropas Savienības institūcijā, bet apsūdzība ir saistīta ar darbībām, kas izriet no amatpersonas amata pienākumu pildīšanas dalībvalstī.

Tāpat Latvijas tiesu interesē atbilde uz jautājumu, vai līguma par Eiropas Savienības darbību septītā protokola Par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā konkrētas normas attiecas uz ECB Padomes locekļa amatu, kuru ieņem dalībvalsts centrālās bankas vadītājs, proti, Rimšēvičs.

Konkrētā protokola panti paredz, ka neatkarīgi no pilsonības ES ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem visās dalībvalstīs ir imunitāte pret tiesvedību saistībā ar darbībām, ko viņi veikuši, pildot amata pienākumus, tostarp viņu teikto vai rakstīto. Šī imunitāte saglabājas arī tad, kad viņi beiguši pildīt amata pienākumus.

Patlaban nav zināms, cik ilgstoši būs apturēta tiesvedība Rimšēviča krimināllietā. Latvijā tiesā vien norādīja, ka tiesvedība tiek apturēta līdz brīdim, kad stāsies spēkā ES Tiesas nolēmums.

Pagājušajā piektdienā, skatot Rimšēviča lietu, tiesnese Gundega Lapiņa arī apmierināja prokurores Viorikas Jirgenas pieteikto noraidījumu Rimšēviča advokātam Normundam Duļevskim, kas tika pamatots ar aizstāvja interešu konfliktu procesā. 

Skaidrojot savu lēmumu, tiesnese uzsvēra, ka, sniedzot juridisko palīdzību lieciniekam Jurim Apeinim pirmstiesas procesā, bet pēc tam realizējot Rimšēviča aizstāvību, Duļevskis ir nonācis interešu konflikta situācijā.

Krimināllietu, kurā Rimšēvičs un Martinsons apsūdzēti saistībā ar korupciju, Rīgas rajona tiesa sāka skatīt novembrī.

Rimšēvičs apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena - pieņemšanu, kā arī par kukuļa - naudas - pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Martinsons apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa piedāvājuma atbalstīšanu un kukuļa pieņemšanas atbalstīšanu. Arī viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Tiesai nodotajā krimināllietā uzsākts process arī pret kādu uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

24.maijā prokurore Jirgena pieņēma jaunu lēmumu, kurā grozījusi un papildinājusi apsūdzības Rimšēvičam un Martinsonam, proti, abiem papildus jau esošajām apsūdzībām inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Uzņēmuma nosaukumu prokuratūra neatklāj, taču TV3 raidījums Nekā personīga iepriekš ziņoja, ka papildinātā apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums MM Investīcijas iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.

Prokurore Jirgena 2018.gada vasarā žurnālistus informēja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās Trasta komercbankas akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas Trasta komercbankas akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi Trasta komercbankai, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Rimševičs un Martinsons līdz šim publiski nolieguši līdzdalību viņiem inkriminētajos noziegumos.

Rimšēviča amata pilnvaru termiņš beidzās 21.decembrī. Viņa vietā stājies Mārtiņš Kazāks.