Kā informēja Lūša birojā, Lūsis pilnībā izslēdz, ka viņa aizturēšana Jelgavas siltumtīklu lietā varētu kalpot par pamatu reputācijas un kvalifikācijas apšaubīšanai.
Lūša ieskatā, viņa iepriekšējā profesionālā darbība nerada šķēršļus ieņemt Krājbankas maksātnespējas procesa administratora amatu. Viņš jau 17 gadus darbojas maksātnespējīgo uzņēmumu administrēšanā, un viņa profesionālā piemērotība un reputācija nav tikusi nopietni apšaubīta.
Iepriekš publiskajā telpā izskanējuši pieņēmumi, ka kavējošs apstāklis ir kādreizējā aizturēšana, Lūsim esot maksātnespējas administratora amatā uzņēmumā Jelgavas siltumtīkli.
Lūsis norāda, ka galvenie dokumenti par aizturēšanu, atbrīvošanu un Finanšu policijas lēmumu izbeigt lietu nodarījuma sastāva trūkuma dēļ bijuši Maksātnespējas administrācijas un Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas rīcībā, kura pieņēmusi lēmumu par viņa kandidatūras virzīšanu Krājbankas maksātnespējas administratora amatam.
Lūša skatījumā, viņa aizturēšanas un krimināllietas ierosināšanas pamats bija "vienas politiskās partijas biedra, Jelgavas domes deputāta, iesniegums Finanšu policijai par it kā pieļautiem pārkāpumiem" toreiz maksātnespējīgā uzņēmuma pārvaldīšanā. Finanšu policija lietu izmeklēja, bet iesniegumā minētie apgalvojumi neapstiprinājās: krimināllieta tika slēgta, jo nebija nozieguma sastāva.
Pats Lūsis nešaubās, ka lietas ierosināšana bijusi cieši saistīta ar priekšvēlēšanu laiku. "Ironiski, ka tieši minētais gadījums ar Jelgavas siltumtīkliem ir viens no retajiem veiksmes stāstiem, kad tik smagā stāvoklī esošam uzņēmumam izdodas atjaunot maksātspēju bez tā likvidācijas," sacīja Lūsis. Sākot darbu, situācija esot bijusi draudīga - uzņēmums bija maksātnespējīgs, ar milzu parādiem un atslēgtu gāzi, bet Jelgavas iedzīvotāji bija palikuši bez siltā ūdens. Maksātnespējas procesā uzņēmuma parādi tika kapitalizēti, mazākuma akcionāri saņēma akcijas, izdevies vienoties ar Latvijas Gāzi, un arī Jelgavas iedzīvotāji varēja saņemt silto ūdeni.
Ņemot vērā, cik nozīmīgs ir Krājbankas maksātnespējas procesa administratora amats, ir būtiski kliedēt jebkuras šaubas par kandidāta reputāciju, atzīst Lūsis. Lūsis kā kuriozu vērtē to, ka kritiķi vaino viņu par faktu, ka viņa darbība tikusi izmeklēta, bet pavisam mazsvarīgs liekas fakts, ka pārkāpumi nav bijuši.
LETA jau ziņoja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 1.decembrī iesniedza Rīgas apgabaltiesā pieteikumu Krājbanku atzīt par maksātnespējīgu. FKTK lūdza Rīgas apgabaltiesu lemt par Lūša apstiprināšanu bankas administratora postenī.
Kā sacīja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece, Maksātnespējas procesa administratora kandidāts Lūsis pēc FKTK lūguma ir apliecinājis, ka Krājbanka maksātnespējas procesā tiks piesaistīta arī zvērinātu revidentu komercsabiedrība un zvērinātu advokātu birojs ar pārstāvības nodrošinājumu ārvalstīs.
Administratoru kandidātu sākotnējo profesionālo atlasi veica biedrības Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija valde, kura kā visatbilstošāko bija norādījusi Lūša kandidatūru. Arī "Maksātnespējas administrācija" no ieteiktajiem kandidātiem par visatbilstošāko kandidātu Krājbankas maksātnespējas procesa vadībai atzina Lūsi.
FKTK izvērtēja visu administratoru kandidātu atbilstību Kredītiestāžu likuma prasībām, to reputāciju un pieredzi līdzvērtīgu komercsabiedrību maksātnespējas procesu vadībā.
Tāpat tika izvērtēti administratoru kandidātu iesniegtie rīcības plāni par Krājbankas maksātnespējas procesa vadību. Izvērtējot iepriekš minēto, FKTK nolēma lūgt Rīgas apgabaltiesu lemt par Lūša apstiprināšanu par Krājbankas maksātnespējas procesa administratoru.
Krājbankas maksātnespējas pieteikums līdz decembra beigām atstāts bez virzības.
Kā ziņots, konstatējot Krājbankā 109 miljonu latu iztrūkumu, FKTK nolēmusi slēgt Krājbanku. Aizdomās par šo noziegumu apcietināts bankas prezidents Ivars Priedītis, bet vēl trīs bankas valdes locekļi un tās līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs tiek turēti aizdomās.