"Ticīgo līdzšinējās vērtības nomaina Eiropas demokrātiskās vērtības, kas ir apsveicami, tomēr draud ar baznīcas būtības maiņu. Latvijā dažās desmitgadēs ir notikušas tik lielas pārmaiņas - no brīvvalsts, caur padomju laikiem, līdz Atmodai un postmodernismam - kas citviet prasa gadu simtus, un tas nenoliedzami skar arī baznīcu. Baznīca ir atvērta visiem, taču ne visam, vienojošajam faktoram iespējamās apvienošanas gadījumā jābūt ticības kodolam," konferencē sacīja arhibīskaps Jānis Vanags.
Savukārt LEBĀL pārstāve no Zviedrijas, prāveste Ieva Graufelde norādīja, ka šodienas progresīvajai baznīcai jābūt vērstai uz cilvēku vienlīdzības akcentēšanu un dažādības pieņemšanu.
"Baznīcai nav jābalstās uz sodu, demonizējot, piemēram, sievietes, gejus, tā aizmirstot svētību. Tai jābalstās uz cilvēka dažādība pieņemšanu, dodot priekšroku ticībai, nevis bailēm. Patlaban draudzēs gan Latvijā, gan kādreizējā trimdā notiek lielas pārmaiņas uz emigrācijas rēķina, par ko liecina kaut vai tas, ka daudzi no Latvijas aizbraucējiem dažādās pasaules valstīs vienlaikus pieder abām draudzēm. Mums pret to nav iebildumu, mēs necīnāmies par naudu vai namīpašumiem, bet gan par sadraudzību," sacīja prāveste.
Lai gan evaņģēliski luteriskā baznīca vēlas būt tautu vienojošs spēks, tomēr patlaban darbojas divas juridiski neatkarīgas baznīcas - LELB un LEBĀL. Tās vieno kopīga izcelšanās, vēsture, valoda, ticība un sakramenti. Abas baznīcas ievēro savu mītnes zemju Satversmes, likumus, bet savā iekšējā dzīvē ir patstāvīgas. Atbilstoši kopīgajiem noteikumiem abu baznīcu sadarbības koordinēšanai darbojas Sadarbības padome.
Tomēr atšķirības starp LELB un LELBĀL ir būtiskas - galvenā no tām ir sapratne par sieviešu ordinācijas par mācītājām teoloģisko pamatojumu - LELB to neatzīst par svētajiem rakstiem atbilstošu, kamēr LELBĀL vairākums ordinēto mācītāju ir sievietes. Neskaidrība pastāv arī baznīcu īpašumtiesību jautājumos Latvijā, kā arī jautājumā, kam piederētu LELBĀL draudžu īpašumi apvienošanās gadījumā.
Jau vēstīts, ka 2015. gada 31.oktobrī Reformācijas svētkos septiņi LELB mācītāji - Jānis Ginters, Ralfs Kokins, Māris Ludviks, Indulis Paičs, Modris Plāte, Linards Rozentāls, Kaspars Simanovičs un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne Dace Balode nāca klajā ar aicinājumu "Par vienotu luterisko baznīcu Latvijā". Aicinājumā izteikta vēlme veidot
labvēlīgas attiecības, akcentējot, ka abu pušu vienošanās procesam jānotiek dabīgi, bez spiediena no vienas vai otras puses.
Šodien Rīgas Lutera draudzes centrā Torņakalnā notiek konference - diskusija par luteriskās baznīcas lomu Latvijas sabiedrībā mūsdienās. Ar priekšlasījumiem tajā piedalās abu baznīcu, kā arī akadēmiskās vides pārstāvji. Konferences mērķis ir meklēt iespējas vienot šobrīd divās baznīcās sadalīto evaņģēliski luterisko baznīcu Latvijā un ārpus tās un aicināt izvērtēt baznīcas vietu, lomu un uzdevumus mūsdienu Latvijā.
Konferences laikā baznīcas attīstībai socioloģiskajā skatījumā pievērsās Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes docente Aivita Putniņa, savukārt LU Teoloģijas fakultātes profesors Valdis Tēraudkalns runāja par Eiropā vērojamo atgriešanos pie reliģijas. Filozofs un izdevējs Arnis Rītups referē par tēmu "Kāpēc es nepiederu baznīcai", savukārt baznīcu kā ideoloģisku cīņu instrumentu aplūko Rīgas Lutera draudzes mācītājs Indulis Paičs.
Konferences noslēgumā ap plkst. 18 notiks paneļdiskusija.
Konferenci rīko Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas mācītāju un teologu iniciatīvas grupa, kas to iecerējusi kā nākamo soli minētajam aicinājumam atjaunot vienotu luterisko baznīcu Latvijā.