Viņš norādīja, ka šogad kapitālieguldījumi, ieskaitot Eiropas Savienības (ES) ieguldījumu, ir aptuveni 170 miljoni eiro, savukārt finansējums ikdienas uzturēšanas darbiem ir 56,7 miljoni eiro.
Akimovs minēja, ka finansējuma apmērs kapitālieguldījumiem, visticamāk, tuvākajā laikā būtiski nepieaugs. Savukārt kapitālieguldījumu samazināšanas gadījumā ir svarīgi nodrošināt pietiekamu finansējumu ikdienas uzturēšanas darbiem, jo tad šiem darbiem ir vēl lielāka nozīme.
"Fakts ir tāds, ka valsts autoceļu tīkls piedzīvo nepietiekošu finansējuma apmēru, kā arī tuvākajos gados uz 160 miljoniem eiro ikdienas uzturēšanas darbiem un 460 miljoniem eiro kapitālieguldījumiem varam necerēt," piebilda Akimovs.
Līdz ar to viņš sacīja, ka LVC ir jākļūst efektīvākiem caur iekšējo paškontroli un ārējo kontroli, kā arī caur jaunām tehnoloģijām un inovācijām.
Akimovs informēja, ka Latvijā patlaban ir ceļu posmi, kas ir zaudējuši valsts funkcijas nozīmi - tie kopumā veido aptuveni 6000 kilometru.
"Šos ceļus mēs piedāvājam pārņemt pašvaldībām. Galvenokārt tie ir ceļi ar ļoti nelielu satiksmes intensitāti vai ar augstu satiksmes intensitāti, bet principā šie ceļi atrodas Pierīgā, kā arī, visticamāk, kļuvuši par ielām," viņš norādīja.
Viņš papildināja, ka LVC apzinās, ka šādu ceļu nodošana pašvaldībām būs smags un brīžiem nepanesams finansiāls slogs, bet pašvaldības zina, kā tās turpmāk vēlas attīstīties, kā arī tās varētu pieņemt datos balstītus lēmumus par ieguldījumiem. "Nododot valsts autoceļu posmus pašvaldībām, līdzi nāktu ikdienas uzturēšanas darbu finansējums, kas ir aptuveni 1560 eiro uz vienu kilometru," minēja Akimovs.
Akimovs piebilda, ka valsts un pašvaldību ceļu tīkla sakārtošana atbilstoši funkcionalitātei ir sistemātiska reforma, kas nenozīmē, ka visi palikušie vai nodotie ceļi uzreiz tiktu remontēti.
Patlaban kopējais ceļu tīkls Latvijā veido 71 157 kilometrus, tostarp 28% jeb 19 895 kilometri ir valsts pārziņā esošie ceļi. Akimovs piebilda, ka, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, valsts pārziņā esošo ceļu īpatsvars Latvijā ir lielāks. Piemēram, Lietuvā valsts pārziņā esošo ceļu īpatsvars no kopējā ceļu tīkla veido - 25,2%, Igaunijā - 19%, Somijā un Zviedrijā - 17,2%, bet Dānijā - 5,2%.
Pēc viņa teiktā, starptautiskā pieredze liecina, ka tajās valstīs, kur ir ļoti kvalitatīvs kopējais ceļu tīkls, valsts piederošo ceļu īpatsvars ir daudz mazāks nekā Latvijā.
LETA jau ziņoja, ka trešdien LVC rīko konferenci "Ikdienas uzturēšana ceļa ilgtspējai", kurā piedalās eksperti no Latvijas, kā arī Igaunijas, Somijas un Lietuvas. Konference par ikdienas ceļu uzturēšanas jautājumiem Latvijā notiek pirmo reizi.
LVC izveidota 2004.gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. LVC pārvalda vairāk nekā 20 000 kilometru valsts autoceļu.