"Nevaru iedomāties, ka varētu lūgt Igaunijas vai Lietuvas kolēģiem, lai viņi noslēdz piekļuvi saviem datiem. Vēl mazāk iespējams būtu tas, ka viņi mani klausītu un to patiešām izdarītu, skaidro A.Leitass.
Viņš apgalvo, ka nezina, kāpēc blakus esošo valstu centri slēguši piekļuvi saviem datiem, taču pieļauj, ka to izdarījuši pēc pašu iniciatīvas, redzot, ka Latvijā meteoroloģiskā radara un prognožu modeļu informācija kļuvusi par maksas pakalpojumu. "Protams, nezinu, bet varbūt arī viņi to drīz piedāvās kā maksas pakalpojumu," skaidro A. Leitass.
Valdes priekšsēdētājs maksas ieviešanu par līdz šim bezmaksas pieejamo meteoroloģiskā radara un prognožu modeļu informāciju pamato ar nepieciešamību uzturēt meteoroloģisko radaru, kam no valsts nav piešķirti nepieciešami līdzekļi. "Lai nākamajā gadā radars vēl strādātu, mums nepieciešami aptuveni 30 000 lati. Tā ir dārga tehnika, kura prasa ieguldījumus," viņš norāda.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā LVĢMC noteica maksu savam meteoroloģiskajam radaram, pamatojot to ar naudas trūkumu un valsts finansējuma samazinājumu.
Kā vēstīja aģentūra BNS, LVĢMC lūdzis Lietuvas Hidrometeoroloģijas pārvaldei (LHMP), lai tā liedz pieeju meteoroloģiskā radara un prognožu modeļu informācijai no Latvijas.
BNS arī ziņoja, ka pirmdien pēcpusdienā piekļuve no Latvijas IP adresēm slēgta arī Igaunijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta (IMHI) meteoroloģiskajam radaram. Mājaslapā norādīts, ka piekļuve slēgta saskaņā ar IMHI un LVĢMC vienošanos.