LŽA lūdz pārbaudīt, vai tiesībsargājošo iestāžu rīcība, aizturot žurnālistu un izolējot viņu no sabiedrības, konkrētajā situācijā bija samērīga ar tās iespējami nodarīto pārkāpumu.
Pēc LŽA rīcībā esošās informācijas, Jākobsons Rīgas mēra Nila Ušakova saraksti ieguva likumīgi un, to izmantojot, pildīja savu žurnālista pienākumu. Saskaņā ar preses likumu žurnālists nav publiskojis informāciju, ko varētu uzskatīt par iejaukšanos Ušakova privātajā dzīvē.
Asociācija atsaucas uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumos vairākkārt norādīto, ka žurnālista pienākums ir sabiedrībai nozīmīgas informācijas izplatīšana.
Par piemēru asociācija min ECT spriedumu lietā Radio Twist pret Slovākiju, kurā žurnālists tika sodīts par noplūdušas augstu amatpersonu sarunas pārraidīšanu un komentēšanu ziņu raidījumā. ECT analizēja noplūdinātās informācijas sabiedrisko nozīmīgumu un raksturu, kontekstu, kā arī to, ka publiskotās ziņas informāciju par privāto dzīvi nesaturēja.
ECT arī norādīja, ka fakts, ka informāciju kāda trešā persona, bet ne žurnālists, ieguvusi nelikumīgi, nevar kalpot par pietiekamu argumentu, lai uzskatītu, ka žurnālists ir pārkāpis aizsargātās vārda brīvības robežas.
LŽA uzskata, ka arī gadījumā ar Ušakova e-pasta sarakstes daļēju publiskošanu, līdzīgi kā Radio Twist lietā, ir jāizvērtē, vai pastāv fakti, kas liecina, ka žurnālists nav veicis savus profesionālos pienākumus, ziņot sabiedrībai un veicināt tās izpratni par tai nozīmīgiem jautājumiem, bet darbojies savtīgu vai citu ar žurnālista profesiju nesavienojamu motīvu vadīts.
Saskaņā ar policijas sniegto informāciju Jākobsons tika turēts aizdomās nevis par Rīgas mēra Ušakova e-pasta sarakstes zādzību, bet gan par personas korespondences tīšu izpaušanu. Bet Jākobsona iepriekšējā profesionālā darbība neļauj izdarīt pieņēmumu, ka viņš vēlētos izvairīties no izmeklēšanas vai traucēt tās norisei, ko varētu uzskatīt par pamatotiem apsvērumiem, lai attaisnotu fizisku žurnālista aizturēšanu.
"Papildu bažas rada fakts, ka kratīšanas laikā Jākobsona dzīvesvietā, atsavinot datoru un citus informācijas nesējus, varas iestāžu rīcībā nonākusi informācija arī par citiem žurnālista informācijas avotiem, kuriem nav saistības ar Ušakova lietu. Tas var iebiedēt iespējamos informācijas avotus, kuri vairs nebūs droši par savu anonimitāti. Avotu uzticamības zudums būtu kārtējais trieciens Latvijas mediju videi, kas pēdējo gadu laikā piedzīvojusi smagu krīzi," klāsta LŽA.
Jau ziņots, ka žurnālists tika atbrīvots 17.decembrī pēc divas diennaktis ilgas aizturēšanas.
Jākobsons tiek turēts aizdomās par korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas un citas informācijas noslēpuma pārkāpšanu. Kratīšanā žurnālistam atsavināts dators, vairāki telefoni un apmēram 300 disku.
Žurnālists portālā publicējis, iespējams, Ušakova saraksti ar Krievijas vēstniecību, ko ieguvis no viņam anonīmi atsūtītas interneta vietnes, caur kuru sarakste bijusi aplūkojama.