Lai gan ministrija plāno valsts zāļu rezervju iepirkumus, pašlaik trūkst informācijas pat par tik elementārām lietām kam tieši rezerves tiks paredzētas, kas veiks to uzglabāšanu, kā tiks nodrošināta aprite, kā arī kādi būs visaptveroša medikamentu rezervju fonda izveides nākamie soļi un mehānismi, pēc kādiem tas darbosies. LZR uzskata, ka desmit mēnešu laikā, kopš pēc nozares un pacientu organizāciju iniciatīvas VM beidzot izveidoja darba grupu, ir jāspēj piedāvāt konkrēts plāns, termiņi, aprēķini un arī jau normatīvo aktu grozījumi, lai līdzīgi kā Igaunijā Latvijā varētu nodrošināt zāļu rezerves arī ārpus slimnīcām.
“Latvijā ir ļoti augsta atkarība no ārvalstu zāļu ražotājiem un attiecīgi starptautiskajām loģistikas ķēdēm. Turklāt aktivitātes, ko zāļu tirgū veic un plāno VM, šo atkarību tikai palielinās, kas nozīmē, ka kopējā valsts drošība un noturība no tā zaudē. Turklāt darbs pie valsts rezervju izveides norit tik gausi, ka acīmredzot tiek gaidīta jauna kataklizma. Lai arī COVID-19 laikā slimnīcām noteica pienākumu nodrošināt vismaz trīs mēnešu zāļu rezerves, ne visas slimnīcas to šajos apstākļos spēj. Taču arī pacientiem, kuri neārstējas slimnīcās, ārkārtas situācijās būs nepieciešamas zāles un par to diemžēl atbildīgā ministrija aizmirst. Arkārtas situācijā cena par to būs ļoti augta – mūsu cilvēku dzīvība un veselība. Pozitīvi, ka ir vienošanās par kritiski svarīgo medikamentu sarakstu, taču ar to ir daudz par maz, lai varētu teikt, ka notiek aktīvs darbs un tuvāko gadu laikā Latvijā sagaidīsim efektīvu un funkcionētspējošu valsts zāļu rezervju sistēmu,” uzsver LZR izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska.
LZR norāda uz četriem būtiskiem aspektiem valsts zāļu rezervju izveides procesā, par kuriem būtu nepieciešama skaidrība no VM. Pirmkārt, zāļu iepirkuma apjomi un mērķi. Otrkārt, turpmākie soļi un sistēmas izveides termiņi. Treškārt, sadarbības veids ar vietējiem zāļu ražotājiem, un ceturtkārt – kā tiks veidota shēma, kas garantē nepārtrauktu zāļu pieejamību visiem pacientiem, īpaši ārkārtas situācijās.
“Veidojot zāļu valsts rezerves fondu un apgādes sistēmu ārkārtas apstākļos, ministrijai par vienu no prioritātēm jāizvirza vietējo uzņēmumu iesaiste, jo tieši šie uzņēmumi būs tie, kuri būs gatavi savas valsts labā izdarīt vairāk. To pierādīja arī Covid pandēmija, kad tieši Latvijas vietējie veselības, laboratorisko izmeklējumu un zāļu apgādes uzņēmumi iznesa smagumu uz saviem pleciem. Taču valsts no smagajām Covid un Ukrainā notiekošā kara mācībām diemžēl neko nav iemācījusies un tā vietā, lai izveidotu skaidru visaptverošu zāļu valsts rezervju sistēmu, papildu ar dažādām iniciatīvām un retoriku grauj vietējo nozari un uzņēmumus,” secina R. Dūrēja-Dombrovska.
Atgādinām, ka šā gada februārī aicinājumu sākt darbu pie valsts medikamentu rezerves fonda izveides Ministru prezidentei Evikai Siliņai, veselības ministram Hosamam Abu Meri, iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, aizsardzības ministram Andrim Sprūdam un ekonomikas ministram Viktoram Valainim parakstīja tādas veselības un farmaceitiskās aprūpes, ka arī drošības organizācijas kā Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija, Latvijas Zāļu ražotāju asociācija un Latvijas Pacientu organizāciju tīkls. Desmit mēnešu laikā, kopš vēstules nosūtīšanas un veselības ministra publiski paustajiem apgalvojumiem, ka darbs norisinās, progress ir bijis ļoti lēns un konkrēts rīcības plāns ar termiņiem un aprēķiniem nav ticis piedāvāts. Tāpēc LZR atkārtoti aicinājusi atbildīgo ministriju šo jautājumu skaidrot un prioritizēt.
Latvijas zāļu ražotāju asociācija apvieno vadošos Latvijas farmācijas uzņēmumus, kas pārstāv vietējās nozares intereses un nodrošina būtisku ieguldījumu valsts farmaceitiskajā aprūpē.