Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina, neminot apsūdzēto vārdus, aģentūru LETA informēja, ka Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai nodevusi krimināllietu pret valsts amatpersonu par kukuļa lielā apmērā pieņemšanu un pret privātpersonu par kukuļa lielā apmērā piedāvāšanu un nodošanu.
Krimināllietā pie kriminālatbildības saukts bijušais LDz valdes priekšsēdētājs par 499 500 eiro pieņemšanu no privātpersonas saistībā ar LDz meitas uzņēmuma LDz ritošā sastāva serviss iepirkumu.
Privātpersona saukta pie kriminālatbildības par 500 000 eiro piedāvāšanu un minēto 499 500 eiro nodošanu minētajai valsts amatpersonai par lēmuma pieņemšanu juridiskās personas - ārvalstu uzņēmuma - interesēs.
Saistībā ar šo krimināllietu lemjams arī jautājums par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai, norādīja Sutugina.
Citu informāciju par lietas apstākļiem prokuratūra nesniedz.
Kādreizējais LDz vadītājs Magonis no darba tika atbrīvots pēc tam, kad KNAB viņu aizturēja aizdomās par kukuļņemšanu. Rīgas rajona tiesa 2015.gada 8.augustā Magonim kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, bet vēlāk tiesa viņu nolēma atbrīvot pret 400 000 eiro lielu drošības naudu.
Portāls Diena.lv iepriekš ziņoja, ka Magonis, iespējams, tiek turēts aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā ar LDz ritošā sastāva servisa daudzmiljonu iepirkumu - četru vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Igaunijas miljonāram Osinovskim piederošā uzņēmuma Skinest.
Lietu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Saistībā ar Magoņa lietu ierosināti vēl divi kriminālprocesi, kurus tagad izmeklē KNAB un Drošības policija.
Nu jau bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājs Juris Jurašs iepriekš publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai Magoņa un Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvo, ka tolaik Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par piekukuļošanas mēģinājumu. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus - žurnālu Ir un Latvijas televīziju. Atbilstoši kārtībai Jurašs, tolaik ieņemot Operatīvo izstrāžu daļas vadītāja amatu, pats nevarēja sākt kriminālprocesu, bet lietas ierosināšana bija jāorganizē Streļčenokam.
Šobrīd zināms, ka KNAB kriminālprocesu par kukuļa piedāvāšanu ir sācis, jo februārī Jurašu šajā lietā nopratināja.
Savukārt Drošības policija citā kriminālprocesā vērtē Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Jurašs uzskata, ka žurnālistiem valsts noslēpumu saturošu informāciju nav izpaudis.