Eiropā kopumā periodā no 2021. līdz 2050.gadam kļūs par 1-2,5 grādiem siltāks, bet 2071.-2100. gadam temperatūras paaugstināsies par 2,5 līdz 4 grādiem. Austrumeiropā samērā strauji kļūs siltāks tieši ziemas periodā.Līdzīgas prognozes izteiktas jau iepriekš, Dienai atzina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Gaisa un klimata daļas vecākā speciāliste Lita Lizuma, piebilstot, ka šīs tendences apliecina arī tagadējie dati, taču nākotnē izmaiņas, visticamāk, notiks straujāk. Piemēram, kopš pagājušā gadsimta 20.gadiem vidējā gaisa temperatūra Latvijā jau ir pieaugusi par grādu, pēdējā dekādē bijušas vairākas siltākās vasaras novērojumu vēsturē. Eiropā kopumā kopš XIX gadsimta beigām karsto dienu skaits ir trīskāršojies. Līdzšinējie novērojumi liecina, ka ziemā samazinās auksto dienu skaits, savukārt nokrišņu daudzums aukstajā gadalaikā pieaug. Ja šīs tendences turpināsies atbilstoši zinātnieku prognozēm, ilgtermiņā tas nozīmēs, piemēram, īsāku apkures sezonu, garāku veģetācijas periodu, pakāpeniski mainīsies sugu sastāvs, ienāks siltumu mīlošās dienvidu sugas, bet citas atkāpsies uz ziemeļiem, skaidro L.Lizuma. Taču vienlaikus tiek prognozēts, ka biežāk piedzīvosim ekstremālus laikapstākļus, piemēram, ļoti karstu laiku, vētras, kas varētu nodarīt postījumus.Visu rakstu lasi piektdienas Dienā!
Mainoties klimatam, Latvijā biežāk gaidāmi ekstremāli laikapstākļi
Eiropas Vides aģentūras šonedēļ publicētās zinātnieku prognozes liecina, ka klimata pārmaiņu dēļ no 2021. līdz 2050.gadam Latvijā vidējā gaisa temperatūra varētu pieaugt par 1,25-1,75 grādiem, bet no 2071.-2100.gadam - par 3-4 grādiem. Tas nozīmē siltākas ziemas, karstākas vasaras, kā arī arvien biežāk būs sagaidāmi ekstremāli laikapstākļi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.