Izdevumi pamatvajadzībām prasa nesamērīgi lielu ienākumu daļu, tādējādi pusei Latvijas iedzīvotāju vēl arvien ir grūti un pat ļoti grūti nomaksāt mājsaimniecības ikdienas izdevumus. Tiesa, iedzīvotāju rocību palielina algu kāpums pret zemo inflācijas līmeni un naftas cenu samazinājumu, zemās EIRIBOR likmes un pakāpeniska māsjaimniecību kredītu uzsūkšanās. Tāpat ievērojamu atspaidu sniedz emigrējušo tautiešu naudas pārskaitījumi. Tomēr vidējais mājsaimniecības ienākumu apjoms vēl aizvien nepārsniedz minimumu, kas nepieciešams ikdienas izdevumu segšanai.
Tomēr mājsaimniecību finansiālā stabilitāte neapšaubāmi aug. ES valstīs vienotai atskaitei ir noteiktas normas jeb robežas, pēc kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) katru gadu mēra Latvijas mājsaimniecību atbilstību vai novirzi un pēta faktorus, kas to ietekmē. Finanšu stabilitāti un ilgtspēju raksturo tādi indikatori kā bankas kredītu un noguldījumu attiecība, noguldījumi pret IKP un kredītu procentu maksājumi pret IKP. Šī brīža situāciju rāda arī bezdarba līmenis un strādājošo darba samaksa.
Kopējā mājsaimniecībām nepieciešamā summa visu ikdienas izdevumu segšanai 2014. gadā sasniedza vidēji 452 eiro uz vienu locekli mēnesī. Vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5%. Gada laikā vidējais cenu līmenis ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem pieauga par 4,8% – dārgāka kļuva elektroenerģija, ūdens piegāde, kanalizācijas pakalpojumi, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, savukārt lētāka – siltumenerģija. Palielinājušies ir izdevumi veselības uzturēšanai (+2%) un maksa par sakariem (+2,2%). Cenu palielinājumu šajās grupās nedaudz kompensēja to samazinājums pārtikai (-1,6%) un transportam (-2,9%).
Atšifrētie mājsaimniecību izdevumu dati reizēm šķiet vienkārši neiespējami. Piemēram, aprīlī publicētais Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) EU-SILC apsekojums, ka vidējie mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijā, ieskaitot īri, īpašuma nodokli, apkuri, elektrību, ūdeni, kanalizāciju, atkritumus, apdrošināšanu un regulārus uzturēšanas izdevumus, 2014. gadā ir 138 eiro mēnesī (150 eiro pilsētās, 108 eiro laukos). Galu galā pat tiem 60% Latvijas iedzīvotāju, kam mājoklis ir savā privātīpašumā, ir komunālie maksājumi. Rodas jautājums – cik liela daļa tādā gadījumā iztiek, praktiski nemaksājot neko?
Mazliet citāds ir mājsaimniecību budžeta salīdzinājums Baltijas valstīs, ko veicis Swedbank Baltijas privātpersonu finanšu institūt. Pētījumā izdalīti divi MS veidi: vienas personas MS un MS ar diviem pieaugušajiem un diviem nepilngadīgiem bērniem. Vidējie modeļi dzīvo attiecīgi 45 un 70 kvadrātmetru dzīvokļos nerenovētā padomju laika daudzdzīvokļu mājā Tallinas, Rīgas un Viļņas mikrorajonos. Katram pašam ir iespēja salīdzināt savu ienākumu un izdevumu balansu ar vidējiem rādītājiem un izdarīt secinājumus.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 15.jūlija, avīzē Dienas Bizness!
vēl
Ilona