ZM norāda, ka liegums noteikts pamatojoties uz biedrības "Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība" iniciatīvu un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta "Bior" atzinumu.
Biedrība vēstulē norāda, ka šajā periodā minētajā Gaujas posmā būtiski pieaug makšķernieku aktivitāte, kas galvenokārt vērsta uz lašveidīgo zivju nelegālu ieguvi. Vienlaikus Ministru kabineta makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos Gaujā posmā no Strenču tilta līdz Paideru HES aizsprostam laika periodā no 1.oktobra līdz 31.decembrim nav noteikts makšķerēšanas ar mākslīgo ēsmu jeb spiningošanas un mušiņmakšķerēšanas, liegums.
"Bior" atzinumā min, ka Gaujas upes baseinā dabisko lašu smoltu produkcija ilgstoši nesasniedz pat 50% no potenciāla un ik gadu ir vērojama nārstam piemērotu dzīvotņu degradēšanās dabisku procesu rezultātā, tostarp notiek krastu materiāla ieskalošanās un sedimentu pārnese, kā arī atsevišķos posmos novērojama aizaugšana.
"Bior" atzīmē, ka netraucēta un veiksmīga nārsta migrācijas un nārsta nodrošināšana pēc iespējas lielākā upes platībā ilgtermiņā sniegtu nozīmīgu ieguldījumu dabiskās lašu populācijas daļas saglabāšanā un stabilizēšanā Gaujas baseinā.
Tāpat institūta veikto lašu nārsta ligzdu uzskaišu rezultāti Gaujas augštecē liecina, ka nārstam aktīvi tiek izmantots 18 kilometru garš Gaujas upes posms no Melderupītes līdz Mieļupītei. Lašu mazuļu uzskaites 2023.gada vasarā apliecina sekmīgus nārsta rezultātus vairumā 2022.gadā izmantoto nārsta platību.
Lai gan "Bior" veiktajos apsekojumos upes posmā no Strenču tilta līdz Melderupītei aktīvs lašu nārsts nav novērots, institūtā norāda, ka šis upes posms ir nozīmīgs lašu nārsta migrācijai uz nārsta vietām augšpus Melderupītes.
Institūtā arī piebilst, ka tā rīcībā nav datu, kas droši apstiprinātu Gaujas posma no Mielupītes līdz Paideru HES aizsprostam šobrīd vērā ņemamu nozīmi lašu vai taimiņu nārstam un mazuļu attīstībai, taču šī posma piemērotību lašu mazuļu attīstībai prognozē institūta veiktās dzīvotņu piemērotības modelēšanas rezultāti.
Papildus "Bior" atzinumā norāda, ka 2021.gadā veiktā radiotelemetrijas pētījuma rezultāti Salacā, kur makšķerēšanā ar "ķer un atlaid" metodi noķerti un atbrīvoti uz nārstu migrējoši laši veica būtiski īsāku nārsta migrācijas distanci, kas var būt tieši saistīts ar papildus stresu, kuru zivis piedzīvo izvilkšanas no ūdens laikā.