"Mēs saņēmām ļoti pozitīvu signālu, ka valstij ir ļoti svarīga arī māksla, kultūra un mūzika. Tā ir viena no identitātes pazīmēm. Mēs saņēmām no prezidenta atbalstu, ka tas ir ļoti svarīgi, ka to nevar noniecināt un iznīcināt, jo tas ir mūsu pamats," pēc tikšanās žurnālistiem sacīja Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs.
Tikšanās laikā mākslas augstskolu rektori uzsvēruši, ka nedrīkst iznīcināt augstāko izglītību mākslas, mūzikas un kultūras jomā un šīs jomas būtu iespējams veidot kā izcilības centrus.
Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš norādīja, ka prezidents atzinis, ka mākslas un kultūras augstskolas ir cits segments augstākajā izglītībā. "Mēs runājām ne tikai par augstāko izglītību, mēs pieskārāmies visai humanitārajai mākslas izglītības jomai visā Latvijā. Šo sistēmu vajag nevis kaut kādā mērā apšaubīt, bet dot iespējas tai attīstīties. Tam prezidents piekrita, jo tā ir tā ekselence Latvijai," sacīja Siliņš.
Pēc Latvijas Kultūras akadēmijas rektora domām, Izglītības un zinātnes ministrija pēdējā gada laikā ir devusi nevis daudz pozitīvā, bet negatīvā. "Ticiet man, ir augstskolas, kas redz, kā vajag attīstīties, nevis tikai no malas kāds to redz," sacīja Siliņš. Viņš bija kritiski noskaņots pret izglītības un zinātnes ministra reformām augstākajā izglītībā. "Mēs par reformām vispār nerunājam, jo to nav. Par kādām reformām mēs runājam?"
Arī Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis norādīja, ka perspektīvā redz ļoti labu sadarbību tieši ar prezidentu. "Man ļoti patika, kā prezidents teica, ka visas augstskolas nevar samest vienā katliņā un novērtēt pilnīgi vienādi. Tomēr mākslas augstskolas ļoti atšķiras no pārējām augstskolām. Un prezidents šīs augstskolas novērtēja ļoti augstu, kas ir ļoti patīkami."
Naumovs bilda, ka mākslas augstskolu attīstībai nepieciešams finansējums, kurš šogad neesot nācis klāt. "Naudai ir jābūt, lai mēs varētu normāli attīstīties," vērtēja Latvijas Mākslas akadēmijas rektors.
Kā informēja Prezidenta preses dienestā, tikšanās laikā rektori uzsvēra, ka māksla, mūzika un kultūra ir tās Latvijas augstākās izglītības jomas, ar kurām Latvija var lepoties starptautiskā līmenī. Viņi atgādināja, ka visas trīs šīs akadēmijas ir kā loģisks turpinājums tam, ko Latvijas jaunieši apgūst mākslas un mūzikas skolās, kā arī vēlāk profesionālajās vidusskolās, apgūstot padziļināti šāda veida zināšanas. "Mūsu mūziķu sasniegumi uz pasaules skatuvēm ir rezultāts Latvijas paveiktajam darbam," sacīja rektors Sīmanis.
Valsts prezidents sarunā atzīmēja, ka ir jāattīsta tieši tās izglītības jomas, kurās ir labi rezultāti, lai, konkurējot starptautiski, būtu iespējams sasniegt patiešām augsta līmeņa rezultātus.
Valsts prezidents sarunas gaitā aicināja, vērtējot un izsakot viedokļus par Latvijas augstākās izglītības kvalitāti, veicināt sektorālu redzējumu. "Ir jomas, kurās mēs pasaulē esam konkurētspējīgi, un mākslas ir viens no piemēriem tam. Tādēļ nevar vispārināt un vērtēt virspusēji, tā pašiem noniecinot savus sasniegumus," sacīja Valsts prezidents.
Runājot par iespējamām pārmaiņām, puses bija vienisprātis, ka mākslās ir jāvērš uzmanība un visi spēki uz tiem studētgribētājiem, kam ir patiess talants, nevis jāveicina popularitātes pieaugums un studējošo skaits, lai iegūtu finansējumu, kas ļauj augstskolām normāli funkcionēt. Rektori uzsvēra, ka līdz šim izglītības un zinātnes ministra iniciētās reformas nav novedušas pie reālām pārmaiņām. Turklāt tieši dažādie izskanējušie finansējuma modeļa varianti netiek piedāvāti kā kompleksi un attiecīgajai situācijai atbilstoši risinājumi. Viņi uzsvēra, ka veiksmīga attīstība ilgtermiņā vienmēr ir saistīta ar stabilu un saprotamu finansēšanas sistēmu, kuras šobrīd šajā jomā trūkst un nav arī bijis nekāds finansējuma pieaugums, kopš tā samazinājuma par 53% 2008.gadā.
Kā vēl vienu problēmu sarunas puses atzīmēja valsts finansēto augstskolu programmu savstarpējo konkurenci, kas neļauj nevienu no augstskolām nodrošināt ar materiālo un īpaši pasniedzēju bāzi pasaules līmenī. Rektori uzsvēra, ka starptautiski pētījumi ir pierādījuši, ka specifiskas jomas augstskola ir jāveido teritorijai, kur dzīvo astoņi miljoni iedzīvotāju. Tādēļ ir neproduktīvi un pat izšķērdīgi valsts finansējumu piešķirt viena veida studiju nodrošināšanai Latvijā vairākās augstskolās, sevišķi atverot jaunas programmas mākslas augstākās izglītības iestādēs, kam nav pieredzes un materiālās bāzes augstas līmeņa speciālistu sagatavošanai. Tādēļ viņi aicināja veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas atļauj jebkurai valsts augstskolai atvērt tādas pašas studiju programmas, ko jau šobrīd iespējams apgūt.
Rektori uzsvēra, ka visām trīs augstskolām tieši Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apguve ir ļāvusi veikt attīstību mācību līdzekļu un telpu jomā, aicinot Valsts prezidentu apmeklēt katru no mācību iestādēm un iepazīties tieši ar šo papildu līdzekļu lietderīgo izmantošanu. Rektori uzsvēra, ka nedrīkst mākslu augstskolas izslēgt no iespējamo līdzekļu ieguvēju loka, kam piekrita arī Valsts prezidents un solīja viesoties katrā no augstskolām.
Sarunas noslēgumā Valsts prezidents aicināja mākslu augstskolas aktīvi iesaistīties Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas aktivitātēs 2014.gadā, rādot visai pasaulei, kur izaug Latvijas izcilās personības.
Kā ziņots, pagājušā gada novembrī Latvijas Mākslas augstskolu asociācija rīkoja protesta akciju "Pastaiga 2012", kas bija vērsta pret augstākajā izglītībā notiekošo un pret izglītības un zinātnes ministru Ķīli.
Mākslas augstskolas bija arī to vidū, kuras prasīja ministra demisiju. Ķīlis ir sācis vairākas reformas augstākajā izglītībā, tostarp izvērtēt studiju programmu kvalitāti un izmantot to lemšanā par budžeta vietu sadalījumu. Ķīlis, balstoties uz Augstākās izglītības padomes veikto studiju programmu izvērtējumu un IZM veikto pārvērtējumu, bija iecerējis budžeta finansējumu piešķirt kvalitatīvajām augstskolu studiju programmām. Patlaban izvērtējumu izmantošana budžeta vietu pārdalē ir apturēta, jo pastāv aizdomas, ka Augstākās izglītības padomes izvērtējuma dati ir viltoti.