Rauls Zitmanis (1959) atkal glezno kopš 2007.gada. Savulaik perspektīvā mākslinieka (veidojis scenogrāfijas leģendārajam Latvijas Mākslas akadēmijas karnevālam ar grupas Pērkons piedalīšanos, Jāņa Lūsena rokoperai Māte un neitronbumba un Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes rokoperai Kaupēn, mans mīļais) karjerai uz ilgiem gadiem svītru pārvilka aizraušanās ar narkotikām.
Cilvēki, kas nespēja vienaldzīgi noskatīties, kā Zitmanis laiž postā savu talantu, burtiski iespieda viņam rokās krāsas. Kad viņš vēl bija jauns un spēcīgs, atrunāt no sevis bendēšanas acīmredzot bija daudz grūtāk. Tagad mākslinieks pāvietojas ratiņkrēslā.
Jura Podnieka filma Vai viegli būt jaunam? rāda, ka pagājušā gadsimta 80.gadu vidū, kad Rauls sāka aizrauties ar narkotikām, jauniešiem šis ceļš varēja šķist alternatīva padomju režīma norieta laika cinismam, liekulībai un perspektīvas trūkumam. Raulam Zitmanim pēdējā brīdī izdevās tikt vaļā no atkarības.
Šajās dienās Galerijā 21 apskatāma viņa personālizstāde Vai zaķīti izsaucāt?