Mākslinieks: Venēcijas biennālei atvēlētā summa ir niecīga salīdzinot ar Expo izstādē ieguldīto

gadā. Iepirkuma konkursam mākslinieciskā projekta realizācijai paredzētā kopējā summa ir līdz 32 887 latu. Šobrīd ir grūti spriest, vai ar šādu finansējumu pietiks mākslinieciskā projekta realizācijai, uzskata mākslinieks Kristaps Ģelzis, kurš Latviju mākslas biennālē pārstāvēja 2011. gadā. “Ja ir labs projekts, tad var maksāt arī 320 tūkstošus. Tā kā tas viss ir atkarīgs, no kura skatu punkta uz to visu skatās,” sacīja K. Ģelzis. Arī mākslinieks Kristaps Gulbis piekrīt, ka viss atkarīgs no projekta idejas, lai gan summa pati par sevi neesot liela. Cilvēkiem, kuri saņem minimālo algu, šāda summa var šķist neprātīgi liela, taču, ja šī summa tiek salīdzināta ar to naudu, ko Latvijas valsts ieguldīja Expo izstādē Šanhajā, tad tas nav nekas, uzskata K. Gulbis. Viņš uzsver, ka nebūtu iedomāja situācija, ja Latvija Expo izstādē piedalītos ar tikpat lielu naudas summu, kāda atvēlēta Venēcijas mākslas biennālei. "Tas ir jāskatās kontekstā, ko Latvijas valsts vispār tērē savam “pīāram”. Venēcijas biennāle pēc būtības ir valsts atpazīstamības un spodrināšanas pasākums," norāda mākslinieks. Summa, protams, nav liela, portālam Diena.lv atzina Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce. Taču tā kā šobrīd neviens nezina, kāda būs mākslinieciskā ideja un kāds būs projekta realizācijai nepieciešamais finansējums, tad to patlaban ir grūti komentēt, sacīja M. Lāce.  Atšķirīgu viedokli pauž mākslinieks Kristians Brekte, kurš norāda, ka vislielākie izdevumi ir saistīti tieši ar transportēšanu, taču, viņaprāt, Latvijas ekspozīciju kvalitatīvi iespējams uztaisīt arī par summu, kas varētu nesasniegt 32 tūkstošus latu. "Manuprāt, visnejēdzīgākā ir birokrātija, ar kuru nākas saskarties, lai vispār varētu pretendēt uz iespēju piedalīties. Galvenais, lai valsts atbalsta ar tādu atdevi, kā mākslinieks nežēlo savu ieguldījumu projektā," sacīja K. Brekte.Viņš arī atzinīgi vērtē izvēlēto ekspozīcijas vietu izstāžu kompleksā Arsenāls. Tajā, kā norāda K. Brekte, tiks nodrošināta maksimāli liela cilvēku plūsma, kas, viņaprāt, ir "labāk nekā piečurātās ieliņās". Līdzīgās domās ir arī M. Lāce, kura uzsver, ka pēc iepriekšējās Latvijas dalības Venēcijas biennālē tika nopietni diskutēts par vietas izvēli un tika pacelts jautājums par to, ka vajadzētu rast vietu Arsenālā. "Šis veids ir atrasts, līdz ar to es to vērtēju relatīvi pozitīvi," atzīst M. Lāce.Arī mākslinieks K. Gulbis piekrīt, ka no apmeklētāju skaita viedokļa izvēlētā vieta vērtējama atzinīgi. Visticamāk Latvijas paviljonu apmeklēs vairāk nekā parasti, kad Latvijas ekspozīcija tiek novietota nelielās Venēcijas ieliņās, kuras ir grūti atrodamas. "No tā viedokļa tas nav slikti, jautājums, kā tas viss uz vietas izskatās. Tas atkarīgs no iekārtojuma, no visas tās idejas," norāda K. Gulbis."Priekš PR tas ir labāk, priekš mākslinieka es nezinu, vai tas ir labāk. Tur ir plusi un tur ir mīnusi. Arsenālā cilvēki ir komā, kad viņi tur staigā. Tur ir tik šausmīgi daudz mākslas darbu. Vai jūs spējat noklausīties desmit simfonijas vienlaicīgi?" pauž K. Ģelzis.Jau ziņots, ka pērn finansējums dalībai Venēcijas biennālē bija 60 000 latu, kurā bija iekļautas arī izmaksas par telpu īri un menedžmentu. Savukārt Igaunijai valsts dotēja 95 000 latu, bet Lietuvai - 102 000 latu. Līdz šim lielākais finansējums Latvijas māksliniekiem darbu veidošanai bija 150 000 latu 2001.gadā projekta _Burvju flauta _īstenošanai.