Pagaidām par normu sauc 1981.-2010.gada vidējos rādītājus; atbilstoši Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām tuvākajos desmit gados klimatiskā norma būs 1991.-2020.gada aritmētiskie vidējie lielumi. LVĢMC patlaban veic jauno normu aprēķinu. Šā gada pirmajā pusgadā plānots pabeigt jauno normu aprēķinu nozīmīgākajiem klimatiskajiem parametriem, piemēram, gaisa temperatūrai un nokrišņu daudzumam.
LVĢMC norāda, ka klimata sasilšanas dēļ jaunās gaisa temperatūras normas vērtības būs augstākas. Nomainot normā ietverto laika posmu no 1981.-2010.gada uz 1991.-2020.gadu, tās aprēķinā būs iekļauti pēdējie desmit gadi, kas bijuši par aptuveni grādu siltāki nekā 1981.-2010.gada norma, bet vairs nebūs iekļauts periods no 1981. līdz 1990.gadam, kas bija vēsāks par līdzšinējo normu.
Šā gada marts Latvijā bija vēsāks nekā 2020. un 2019.gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra sasniedza attiecīgi +2,9 un +2,2 grādus, savukārt 2018.gada pavasara pirmais mēnesis bija auksts - tā vidējā gaisa temperatūra bija -2,4 grādi.
Zemākā gaisa temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā pagājušajā mēnesī bija -21,8 grādi 9.martā Zosēnos, savukārt maksimālā temperatūra bija +16,4 grādi 27.martā Liepājas ostā.
Martā tika pārspēti 20 siltuma rekordi - pieci rekordi 27.martā un 15 rekordi mēneša pirmajā dienā. Tas ir lielākais martā pārspēto temperatūras rekordu skaits kopš 2015.gada.
Vidējā nokrišņu summa Latvijā martā bija 34 milimetri jeb 85% no mēneša normas. Visvairāk nokrišņu - 70,6 milimetri - bija Rucavā, bet vismazāk lija un sniga Daugavpilī, kur mēneša kopējais nokrišņu daudzums nepārsniedza 14,7 milimetrus. Vidēji Latvijā martā bija 8,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz viens milimetrs. Visvairāk šādu diennakšu - 15 - bija Ainažos, bet Daugavpilī bija tikai četras šādas diennaktis.
Visvairāk sniega martā bija Alūksnē, kur mēneša vidējais sniega segas biezums sasniedza astoņus centimetrus. Dziļākā sniega sega - 25 centimetri - tika novērota 12.martā Alūksnē, Priekuļos un Siguldā.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 81% - no 74% Daugavpilī līdz 86% Ainažos. Stiprākās vēja brāzmas bija 23,2 metri sekundē 7.martā Dagdā.
2020.-2021.gada kalendārā ziema ar vidējo gaisa temperatūru -2,7 grādi Latvijā kļuva par aukstāko kopš 2012.-2013.gada. Aizvadītā ziema Latvijā bija 5,4 grādus aukstāka par iepriekšējo, 2019.-2020.gada, ziemu, kas ar vidējo gaisa temperatūru +2,7 grādi kļuva par siltāko novērojumu vēsturē.