Tā kā Operā ir mainīts vadības modelis, un direktora vietā teātri pārvalda valde, noslēgtajā līgumā attiecīgi saskaņots arī Veismaņa amata nosaukums – valdes priekšsēdētāja vietnieks muzikālajos jautājumos, paskaidroja Liepiņš. Lūgts komentēt savu izvēli, Liepiņš izteicās, ka vēlas operas radošajā komandā iesaistīt pieredzējušus speciālistus, kuri šajā teātrī jau strādā un orientējas šī darba niansēs no iekšpuses. Tiekot risināts arī LNO galvenā diriģenta jautājums, par ko tikšot ziņots tuvākajās dienās.
"Sī ir mana pēdējā darba diena," portālam Diena.lv apstiprināja Maskats, kurš darbu LNO pārtraucis pēc savstarpējas vienošanās, kuru ierosināja Liepiņš. "To bija vienkārši iedomāties, un es iekšēji biju tam gatavs. Viņam ir savs mākslinieciskais redzējums un politika, un tādos gadījumos vadītājs parasti veido savu komandu. Es arī asociējos ar iepriekšējās vadības komandu un Žagara laiku," teica Maskats. Viņš operā strādājis kopš 1996. gada - vispirms kā teātra mākslinieciskais direktors, bet pēdējās divas sezonas kā LNO direktora padomnieks.
"Sagadījies, ka tieši šodien paiet 17 gadu, kopš atnācu strādāt operā. Gribu izmantot izdevību un pateikties operas kolektīvam. Palieku sirdī tuvs cilvēkiem, ar kuriem man laimējās būt kopā šajā namā," portālam Diena.lv teica Maskats.
Kā jau ziņots, sākotnēji viņš uzvarēja konkursā uz LNO jauno valdi, taču no valdes priekšsēdētāja amata atteicās, neredzot iespējas to pildīt, jo valdē nestrādās Andrejs Žagars. Komponista skatījumā šāds notikumu pavērsiens "radošajam darbam noteikti nāk par labu". "Man daudz jāstrādā pie operas Valentīna komponēšanas. Pēc gada jau ieplānots iestudējums, partitūrai jābūt gatavai jau nākampavasar," piebilda Maskats.
Diriģents Andris Veismanis Latvijas Nacionālajā operā nostrādājis jau 16 gadus – sākumā galvenā kormeistara amatā, pēc tam kā diriģents. Būdams viens no erudītākajiem senās mūzikas un baroka interpretiem Latvijā, viņš LNO sevi uzreiz pieteica ļoti spilgti – ar G.F. Hendeļa operas Alčīna iestudējumu, kurš 1998. gadā saņēma Latvijas teātru balvu. Operas skatītāji viņu pazīst kā K.V.Gluka Orfejs un Eiridīke, J.Lūsēna Putnu operas, B.Britena operu Skrūves pagrieziens un Spēlēsim operu Mazais skursteņslauķis, arī baleta Mesija diriģentu.
Veismanis sarunā ar Diena.lv neslēpa, ka arī viņš piedalījies Kultūras ministrijas rīkotajā konkursā uz LNO valdes trešā locekļa vietu, kur ticis līdz trešajai, fināla kārtai, kurā atzinīgi novērtēta viņa mākslinieciskās koncepcijas prezentācija. "Kad Zigmars Liepiņš kļuva par valdes priekšsēdētāju, viņš piedāvāja man padomnieka vietu. Manuprāt, šis amats man ir piemērotāks, nekā būt valdē, kur nāktos risināt arī dažādus finanšu jautājumus," uzskata Veismanis.
Lūgts atklāt savu māksliniecisko vīziju, viņš īpaši akcentēja, ka arī turpmāk vēlēsies atskaņot latviešu operas un mudināt jaunos komponistus veidot ne tikai kamerdarbus bet arī lielformāta operas. Patlaban gan vissteidzamākie risināmie jautājumi esot saistīti ar saspringto repertuāru, kur sezonas turpinājumā "viena opera ir virsū otrai, tikai ar mēneša starpību. Nevar paspēt iestudēt, koris netiks galā, jo gan Prokofjeva Mīlā uz trim apelsīniem, gan Vāgnera Rienci, un Verdi Trubadūrā ir ļoti daudz kora dziedājumu. Vienkārši nav, taču mums ar Liepiņu daudzas domas ir līdzīgas. Mēs saprotamies."
Pārmaiņas operas pārvaldībā diriģents vērtē pozitīvi. Viņaprāt, satraukumam par to, ka opera nodota popmūzikas pārstāvja rokās, nav pamata. "Šajās dienās strādājot kopā, esmu sapratis, ka Zigmars Liepiņš ir jau ilgi un pamatīgi iedziļinājies operā, daudz apmeklējot operzizrādes arī ārzemēs. Bieži esmu viņu redzējis mūsu operas pirmizrādēs, un viņš pazīst operas struktūru arī no iekšpuses, producējot savas izrādes. Viņš ir ļoti sagatavots un ar viņu nav tā, ka apsola vienu, bet dara pilnīgi pretējo. Ko pasaka, to arī dara, ir skaidrība," pozitīvi jauno operas vadītāju raksturoja Veismanis.