Tiesa, mazajām skolām tas Dāmokla zobenu no galvas nenoņem, jo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tā sauktajām mikroskolām, kurās klasē ir līdz astoņiem bērniem, būtu gatava piešķirt tikai pusi no mērķdotācijas, bet otru pusi uzlikt uz pašvaldības pleciem. Vietvaras, kurās ir vairākas šādas izglītības iestādes, pieļauj, ka tas var likt izlemt par to slēgšanu. (Tas varētu neattiekties uz saimes skolām, kurās pirmsskolas iestāde apvienota ar pirmajām trim vai četrām klasēm, kurās mācās neliels skolēnu skaits.) Ja šāds priekšlikums iegūs likuma spēku, tas zināmā mērā būs pretrunā ar uzstādījumu – sākumskola tuvāk bērna dzīvesvietai. Piemēram, Ventspils novadā, kurš ir reti apdzīvots un kurā vairākums skolu ir mazas un ļoti mazas, tas nozīmētu, ka ziemeļu daļa otrpus Ventspils šosejai paliktu bez skolām un bērniem nāktos mērot garu ceļu, lai nokļūtu līdz tuvākajai izglītības iestādei, skaidroja Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Mačtams. Līdz ar jauno administratīvo teritoriju izveidi tas būs viens no jauno pašvaldību uzdevumiem – izvērtēt skolu tīklu, arī kuras no mazajām skolām atstāt un kuras slēgt vai reorganizēt. Tas īpaši attiecas uz tām, kas šobrīd atrodas tuvu viena otrai, bet dažādās pašvaldībās. Līdzšinējais finansēšanas modelis šādos gadījumos nemotivēja vietvaras izlemt par labu skolas optimizācijai.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gan uzsver, ka šobrīd dienasgaismu ieraudzījis darba grupas sagatavotais melnraksts un tajā lasāmais nekādā ziņā nav uztverams kā akmeni iecirsts. IZM piedāvā iedalīt skolas četros "grozos": mikro (līdz astoņiem skolēniem klasē), mazās (8–11), vidējās (12–20) un lielās (vairāk par 21). IZM vecākā eksperte Modra Jansone norādīja, ka palielināsies mazo skolu un klašu pedagogu darba samaksa un tādējādi mazināsies nevienlīdzība ar lielo skolu kolēģiem. Taču nebūs jābaidās arī lielo skolu skolotājiem – viņiem alga netiks samazināta, bet nedaudz palielināta. Pie ieguvumiem tiek minēts arī mērķēts atbalsts speciālajām un iekļaujošajām klasēm. IZM gan negribētu atbalstīt apvienoto klašu veidošanu, it īpaši tas attiecas uz 7.–9. klašu grupu. Preiļu novada izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis gan uzskata, ka laukos sākumskolās šāda iespēja būtu saglabājama (arī viņš pats savulaik mācījies šāda veida klasē) un tas attiektos arī uz mazākumtautību skolām, jo, slēdzot to, līdz tuvākajai nereti ir ļoti tāls ceļš mērojams.
Izmaiņas skars arī pedagogu slodzi. Līdz šim tā bija 30 stundu, bet no 2022. gada 1. septembra tā varētu būt 40 stundu. No visa apjoma IZM iesaka 80% (tas gan atšķiras mazajām un lielajām skolām pat par 10%) paredzēt kontaktstundām, atlikušos 20% (vai 30%) – pārējo pienākumu pildīšanai. Cik kontaktstundu varētu noteikt, vēl nav zināms, taču viens no priekšlikumiem ir noteikt atšķirīgu to skaitu dažādos mācību priekšmetos, piemēram, matemātikā – 22, sportā – 28.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) piekrīt palielināt slodzi, bet ar prasību noteikt maksimālo kontaktstundu skaitu un proporcionāli paaugstināt atalgojumu. "Darba grupas, kurā lielākā daļa ir IZM ierēdņi, vairākums atbalstīja līdz 80% no darba laika paredzēt kontaktstundām un ne mazāk kā 20% pārējiem pienākumiem. LIZDA tam kategoriski nepiekrīt! LIZDA varētu piekrist 40 stundu darba nedēļai tikai tādā gadījumā, ja ne vairāk kā 60% būtu paredzēti kontaktstundām un ne mazāk kā 40% pārējiem pienākumiem. Turklāt arodbiedrības ieskatā jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai ir nepieciešams papildu finansējums, lai pedagogiem varētu samaksāt par visiem veiktajiem darbiem," akcentē LIZDA. Lai noskaidrotu pedagogu viedokli par slodzēm, atalgojumu, piemaksām, darba kvalitāti un profesionālo izdegšanu, LIZDA tuvākajā laikā rīkos elektronisku vispārējās izglītības iestāžu pedagogu aptauju. Tās rezultātus LIZDA izmantos sarunās ar IZM par jauno atalgojuma modeli.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure gan domā, ka sadalījums 60/40 nav reāls. Patiesībā neviens nav aprēķinājis, kā būs, ja tiks ieviests modelis 80/20, 70/30 vai vēl kāds cits. Vesels gads ir priekšā, lai diskutētu un rēķinātu. Tas pats attiecas uz jautājumiem, kas skars skolu administrāciju. Iespējams, pašvaldībām būs lielāka ietekme uz izglītības iestāžu direktoriem un mērķdotācijas sadali tieši skolas vadībai (arī atbalsta personālam), jo pašlaik nereti ir tā, ka vietvara īsti netiek klāt skolām, tāpēc mēdz būt tādi kāzusi, ka "uz sešām slodzēm ir 13 vietnieki". Tiek arī apsvērta ideja, ka skolu direktori nevarēs būt deputāti.
Savukārt Mačtams atzīst, ka patlaban publisko telpu ir "apriņķojuši" dažādi viedokļi. Taču grūti spriest, kam būs labāk, jo nav zināms, cik vispār būs naudas. Līdz ar to var tikai minēt, kas iegūs un kas zaudēs.