Padomju laikos sava zemes pleķīša iekopšana bija iespēja tikt pie bagātīgākas ēdienkartes, un cilvēki tiešām sezonā brīvos vakarus, nedēļas nogales un atvaļinājumus pavadīja dobēs. Daļai tas kļuva par ieradumu un atpūtas veidu, bet šī paaudze pamazām noveco, un jaunajiem ērtāk visu gatavu nopirkt, nekā stādīt un ravēt. Taču vismaz Rīgā dārza iekopšanas tradīcija lēnām atdzimst, vismaz Lucavsalā, kuras ekokopienā saimnieko pārsvarā jaunieši, ģimenes ar mazuļiem un videi draudzīgi noskaņotie.
Ikvienam pieejams
Rīgā katrā pašvaldības izpilddirekcijā ir pieejams brīvo mazdārziņu saraksts un informācija par atbildīgo kontaktpersonu. Ar šo cilvēku sazinoties, varat uzzināt par iespējām jums vēlamajā rajonā tikt pie zemes pleķīša, tā izmēru, nomas maksu, kā arī vienoties par laiku, kad doties to apskatīt.
Ja viss patiks, slēgsiet līgumu uz gadu, ko nākamgad varēs atjaunot. Mazdārziņu izmēri ir aptuveni vienādi, piemēram, Lucavsalā tie ir 200 kvadrātmetri. Ja šķiet, ka par mazu jūsu dārzkopja vērienam, ja teritorija atļaus, varēsiet nomāt vairākus. Arī nomas maksa atšķiras, taču nav jābūt miljonāram, lai varētu atļauties šeptēt pa dārzu piepilsētā, jo gadā jāšķiras no aptuveni 40 eiro par standarta dārziņu. Pavasarī daudzas dārziņu teritorijas izskatās pēc džungļiem, bet daudzviet tomēr redzamas iekoptas dobītes. Lucavsalā lielākoties visos dārzos ir ābeles, ogu krūmi, vietām redzams, ka gādīgas rokas te rušinājušās vēl nesen. Citiem zemes gabaliem apkārt nopietni žogi, skraida suņi. Ļoti dažādi. Bet valda rosība. Sala ir viena no skaistākajām mazdārziņu vietām ar savu neatkārtojamo šarmu, un, godīgi sakot, tai nemaz neprasās būt vienādi sakoptai un glaunai.
Skaistākā visā Rīgā
Organizācija Lucavsalas ekokopiena ar aktivitātēm sociālajos tīklos radīja sava veida ažiotāžu, un šopavasar par dārziņu nomu līgumus slēdz ļoti daudzi. 2014. gadā Lucavsalas mazdārziņu liktenis bija uz jautājuma zīmes, jo pilsētas dome bija iecerējusi teritoriju pārdot, tāpēc interesentu kļuva mazāk.
Ekokopienas pārstāvis Emīls Hlevickis mani ieaicina sava dārza teritorijā un lepni izrāda salas kartes, kurās atzīmēts, cik dārziņu Jumpravsalas kooperatīva teritorijā applūst, tāpēc nevienam nav bijusi liela interese to apbūvēt un dārzi tur atrodas jau gadiem ilgi. Mācoties Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, viņš ir uzņēmies iniciatīvu pārvērst Lucavsalu par zaļu oāzi.
Emīla un domubiedru plāni ir grandiozi, bet pagaidām viņš izrāda brīvos dārziņus interesentiem, organizē talkas un citas aktivitātes. Viņš savā dārzā saimnieko ar permakultūras metodēm jau piekto gadu. Vecāki palīdz un atbalsta, jaunieši sadarbojas arī ar dārzkopju biedrībām, zinātniekiem, agronomiem. Ūdens laistīšanai katrā dārzā pieejams, atliek pievienot tehniku, bet var vākt arī lietus ūdeni.
Par drošību runājot, puisis ievērojis, ka bomži sakoptos dārzos neiet, vairāk tusē Lucavsalas džungļainajā daļā. Emīls ir dzimis rīdzinieks, uzaudzis daudzstāvu mājā. "Dārziņa iekopšana ir dzīvesveida maiņa. Vienubrīd sapratu, ka īsās pārtikas ķēdes ir labākais. Pašreiz kā cilvēce graujam planētas ekosistēmu, mums ir jāmainās," pārliecināts jaunietis, kurš cenšas uz dārzu izrauties brīvajos vakaros un nedēļas nogalēs, bet ziemā taisa kompostu, ar ko sezonā mēslot dārzu.
Dārzkopība ir arī laba brīvā laika pavadīšana, atpūta, iespēja sastapt domubiedrus, būt pie dabas.