Viņš skaidroja, ka lēmumu veidot apvienību stimulējuši vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (NA) izteikumi, ka mazās pašvaldības nespēj pārstāvēt sevi sarunās ar valsts pārvaldi. "Mums ir jābūt stingrākām pozīcijām, lai savus prasījumus varētu izvirzīt valdībai un varētu atspēkot argumentus, ka mazās pašvaldības nespēj apgūt struktūrfondu līdzekļus," teica Radzevičs. Viņš gan piebilda, ka mazajām pašvaldībām nemaz nav iespējas pretendēt uz Eiropas Savienības līdzekļiem.
Viņš pauda cerību, ka tuvākajā laikā ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) atbalstu tiks organizēta apvienības veidošana.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis pauda apņēmību, kad šāda apvienība tiks izveidota, lūgt, lai koalīcijas sadarbības padomes sanāksmēs tiktu iekļauti arī visu veidu pašvaldību pārstāvji, jo patlaban savas intereses valdībā var aizstāvēt vien Latvijas Lielo pilsētu asociācija, savukārt pati LPS nav pārstāvēta.
Mazo pašvaldību vadītāji šodien minēja vairākus piemērus, kā ir apgūta Eiropas Savienības nauda, par spīti tam, ka iedzīvotāju skaits ir mazs. Savukārt jaunajā plānošanas periodā šāda izmēra pašvaldībām vairs šie līdzekļi nebūs pieejami, kas šīs pašvaldības nostāda nevienlīdzīgā situācijā ar lielajām pašvaldībām.
"Esam pie sasistas siles, jo vairs mums tāda iespēja netiks dota," teica Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons (Nākotnes vārdā jau šodien). Viņam šķiet nepieļaujama situācija, ka jaunajā plānošanas periodā finansējums ir paredzēts 9+21 pašvaldību modelim, savukārt pārējām 89 pašvaldībām finansējums netiks.
Mazo novadu vadītāji arī iebilst pret jauno administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu, norādot, ka tas neuzlabos vietējo iedzīvotāju dzīvi mazajos novados. "Mazo pašvaldību uzdevums ir turēties, jo kamēr mēs būsim, mūsu cilvēks būs tuvāks tai varai, kas par viņu rūpējas," teica Tērvetes novada domes priekšsēdētāja Dace Reinika (ZZS). Arī Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments (Sarma) atzina, ka viņam nav pieņemama apvienošanās, cits jautājums ir par sadarbību. Viņa vadītais novads nekad neiestāšoties par neizdevīgiem apvienošanās veidiem.
Arī Salas novada priekšsēdētāja Irēna Sproģe (Vienoti mūsu novadam) uzsvēra, ka viņas vadītais novads ir attīstīties spējīgs un nav vajadzības darīt kaut ko reformas dēļ. Viņasprāt, ir jālauž stereotipi par to, ka mazie novadi nespēj attīstīties.
Latvijā ir 39 mazās pašvaldības, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5000 cilvēkiem.