Šī gada pavasarī ar susuru būrīšu uzstādīšanu Latvijā pirmo reizi sākās īpaši aizsargājamās sugas mazā susura izplatības pētījumi un pagājušajā nedēļā, neilgi pirms šo dzīvnieciņu došanās ziemas guļā, Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori devušies būrīšu pārbaudes ekspedīcijās jeb, zinātniski runājot, susuru monitoringā.
Nākotnē ilgākā laikā iegūtie dati palīdzēs šīs īpaši aizsargājamās sugas aizsardzības plāna izstrādē, portālu Diena.lv informēja Dabas aizsardzības pārvalde.
2016. gada pavasarī trīs dažādās susuru uzturēšanās vietās Latvijā tika ierīkoti parauglaukumi. Tajos uzstādīja kopumā 50 būrīšus. Lai arī susuri dabīgos apstākļos savus midzeņus ierīko koku dobumos, cilvēku izgatavotie mākslīgie mitekļi ir laba alternatīva, kuros iemitināties. Turklāt susuru pētniekiem tie būtiski atvieglo izpētes gaitu. Būrīšus ir vieglāk apsekot un pārbaudīt, kas tajos iemitinājies. Regulāras uzskaites ļauj spriest par susuru sastopamību vienā vai otrā teritorijā, tostarp ikgadējām svārstībām un susuru sezonālo aktivitāti.
Susuri būrīšos nedzīvo visu gadu. Jau oktobrī tie pārvācas uz ziemas mītnēm. Mazie susuri ziemo galvenokārt lapu migās uz zemes starp nobirušajām lapām. Būrīšos viņi atgriežas tikai maijā. Tādēļ septembra otrā puse pētniekiem ir piemērotākais brīdis, lai dotos susuru uzskaites ekspedīcijās. Pagājušajā nedēļā eksperti apsekoja divus parauglaukumus Līvbērzes mežos un dabas parkā Talsu Pauguraine, bet vēl jāapskata trešā vieta – dabas parks Medumu ezeraine.
Mazie susuri bija ierīkojuši migas astoņos no Līvbērzes mežu parauglaukumā izliktajiem būriem. Piecās no tām izdevās atrast arī pašus dzīvnieciņus. Vēl tika atrasta viena apdzīvota klaidoņpeles miga un viena lielās zīlītes ligzda. Atklājās, ka būrīšus kā slēptuves izmanto arī tauriņi un gliemeži. Savukārt otrajā parauglaukumā dabas parkā Talsu pauguraine Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori atrada astoņu susuru migas, no kurām sešās bija arī paši iemītnieki.
Eksperti uzsvēruši, ka šāds rezultāts pirmajam gadam ir ļoti labs, jo parasti susuriem nepieciešams daudz ilgāks laiks, kamēr tie izvēls būrus savu migu iekārtošanai. “Pagaidām izdarīt kādus secinājumus par mazo susuru populāciju kopumā Latvijas mežos ir pāragri. Lai noteiktu to skaita svārstības, kā arī atklātu likumsakarības to izplatībā, nepieciešami vismaz desmit gadi. Taču prieks, ka pirmie soļi monitoringa veikšanā ir sperti. Gaidīsim jaunus rezultātus un secinājumus jau pavasarī!” uzsvēris Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts un viens no Latvijas vadošajiem zīdītāju pētniekiem Valdis Pilāts.
Viņš arī informēja, ka jau vairāk nekā 10 gadus Latvijā turpinās lielo susuru un meža susuru monitorings. Gaujas senielejas parauglaukumos pie Gūdām un Paslavām izvietoti kopumā 65 būrīši, ko apseko ik gadu. Šis ir pirmais mēģinājums sīkāk pētīt arī mazos susurus, kas, tāpat kā lielie sugas brāļi, ir aizsargājama suga un iekļauta Eiropas Padomes Sugu un biotopu direktīvas II pielikumā, Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kā arī Latvijas Sarkanās grāmatas trešajā kategorijā.