Privātklīnikā, kur strādā plastikas ķirurģe Evija Rodke-Sproģe, ārvalstu klienti patlaban veido aptuveni piekto daļu no viņas klientiem, un absolūtais vairums no viņiem tiek raksturoti šādi.
Līdzīgi ir ORTO klīnikā. Tur ārvalstnieku skaits ir mazāks, nepilni 10%, un arī daudz bijušo “mūsējo”. Traumatologs-ortopēds Andrejs Peredistijs stāsta: katru dienu tiek ārstēti pacienti no Īrijas, Anglijas.
Bez ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem pārējo ārvalstu pacientu ģeogrāfija pārsvarā nosedz Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju. Tas savukārt nesakrīt ar ilgus gadus lolotajām cerībām, ka vairākumu veidos klienti no Vācijas, kā arī Skandināvijas.
Nespēja gadu desmitiem sakārtot uz valsts iedzīvotājiem vērsto veselības aprūpi ir diezgan iedragājusi uzticību maksas sektoram.
Pēc Peredistija teiktā, medicīnas imidžs Latvijā ir sagrauts. Ir runāts ar zviedru partneriem, kuri grib vest pacientus, ir pat parakstīti līgumi, bet masu informācijas līdzekļos Latvijas medicīnas imidžs nav augstākajā līmenī.
Lai to mainītu, nepieciešami labie piemēri. Praksē pierādījies, ka daudzi pacienti konkrēto ārstu un iestādi izvēlējušies pēc ieteikuma, kā arī personīgi redzot, kā viņu draugs vai paziņa veiksmīgi atveseļojas.
Nopirkt vienkārši reklāmas laukumu skandināvu vai citu valstu masu medijos esot bezjēdzīgi, tas nestrādājot. Svarīgākais esot tieši attieksme.
No otras puses, šābrīža klientu struktūra ļauj ieņemt to nišu, kuru labprāt ieņemtu rietumvalstu klīnikas.
Kā norāda Rodke-Sproģe - ja ārvalstu klīnika vēlas strādāt ar krieviem, viņiem vajadzīgs krievu personāls. Mums ir iespēja runāt viņu valodā, un viņi redz, ka attieksme un aparatūra mums ir pasaules līmenī.
Par medicīnas tūrismu Latvijā domā vismaz gadus desmit, savukārt vērā ņemamas aktivitātes, kas vainagojas ar ārvalstu pacientu piesaistīšanu, vērojamas pēdējos piecos gados.
Lai sniegtu medicīnas pakalpojumus ne vien vietējiem iedzīvotājiem, bet arī ārvalstniekiem, nepieciešama Veselības ministrijas (VM) licence. Patlaban tādas saņēmušas 45 iestādes. Piedāvāt maksas pakalpojumus vēlas un ir gatava gan Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, gan Bērnu slimnīca, gan vairākas reģionālās slimnīcas un privātklīnikas.
Definīciju paplašinot līdz jēdzienam “veselības tūrisms”, kur piepulcējas vairāki spa un rehabilitācijas kompleksi, jau sanāk ap 60 iestādēm.
Patlaban tiek izstrādāts jauns likums, un pirmie priekšlikumi jau tapuši. To būtība paredz sniegt atvieglojumus medicīnas iestādēm, kuras spējušas uzrādīt būtiskus rezultātus ārvalstu pacientu piesaistīšanā. Galvenie ieguvumi, kurus varētu saņemt veiksmīgākās medicīnas iestādes, ir trīs.
Pirmā - nekustamā īpašuma nodokļa atlaide. Otrā - atlaides uzņēmuma ienākuma nodoklim. Treškārt, plānots sniegt atbalstu ieguldījumiem, nepieciešamās aparatūras iegādei, ja tas noticis pēc normas stāšanās spēkā.
Lai uz šiem atvieglojumiem pretendētu, ārstniecības iestādēm būs nepieciešama jau minētā VM licence, kā arī jāizpilda vairākas obligātās prasības - jāizveido atsevišķa struktūrvienība, skaidri jānodala šo pacientu grāmatvedība.
Rodke-Sproģe atzīst, ka plānotajās izmaiņās būtu ļoti ieinteresēta gan viņa, gan kolēģi citās klīnikās, jo tas dotu iespēju būtiski paplašināties. Pelnītu paši, iegūtu valsts.
Kāds ir bijis līdzšinējais ārvalstu maksas pacientu pienesums, precīzi nav nosakāms. No 45 iestādēm, kam izsniegta licence, dati zināmi vien par trešo daļu. Tās ir iestādes, kas apvienojušās medicīnas tūrisma aliansē Baltic Care. Šā gada rezultāti būs apkopoti pēc vairākiem mēnešiem, taču pērn tajās apkalpoti teju 9000 ārvalstu pacientu, iekasējot virs 1,3 miljoniem eiro. Tas ir vairāk nekā vēl gadu iepriekš. Visticamāk, arī šā gada rezultāti uzrādīs pieaugumu.
Topošā likumprojekta iniciatori noliedz pieļāvumu, ka zaudētājs paliek vietējais iedzīvotājs. Tomēr atbalsta mehānismi patiešām paredzēti tikai par ārvalstu pacientu piesaistīšanu.