Viņa norādīja, ka galvenais iemesls visos astoņos gadījumos ir bijusi situācijas adekvāta nenovērtēšana, jo neviens no ārstu aprūpē nonākušajiem nebija bezpajumtnieks vai no citām sociālā riska grupām, kuras ilgstoši uzturas uz ielām vai kādās neapsildītās telpās.
Apdegumu centra vadītājs Sergejs Smirnovs aprakstīja vienu no gadījumiem, kurā mediķiem nācās amputēt visus kāju pirkstus medniekam, kurš tikai pēc četrām dienām pamanīja, ka tie ir kļuvuši tumšāki. "Pie mums viņš atbrauca jau tad, ka tie bija melni. Diemžēl šādā situācijā ir tikai viens scenārijs, bet cilvēks nevar paskaidrot, kā tas noticis. Tāpēc īpaši vērīgiem aukstajā laikā ir jābūt tiem, kuriem jau ir kādi asinsrites un jušanas traucējumi. Ja cilvēks pēc palīdzības būtu vērsies uzreiz vai vismaz trīs dienu laikā, mēs varētu pirkstus glābt," skaidroja Smirnovs.
Kā vēl vienu piemēru atbilstoša apģērba nepieciešamībai Smirnovs minēja citu pacientu, kurš atrodas reanimācijas nodaļā. Vīrietis gumijas čībās bija devies pavadīt draugus uz autobusa pieturu, kas atradās divu kilometru attālumā. Pašlaik mediķi cīnās par to, lai vīrietim nevajadzētu atlikušo mūžu pavadīt invalīdu ratiņos un viņš varētu staigāt, jo abām kājām nācās amputēt pusi no pēdas.
Eksperts skaidroja, ka apsaldējumus var gūt arī tad, kad āra temperatūra ir virs nulles atzīmes. "Kad ir lielie mīnusi, cilvēki daudz apzinīgāk apģērbjas, problēmas sākas tad, kad ārā ir pāris grādi zem vai virs nulles - cepures nevelk, cimdu nav, kājās plāni zābaciņi. Šī mēneša laikā esam snieguši palīdzību arī cilvēkiem ar apsaldētām rokām, par laimi bez smagām kropļojošām sekām," uzsvēra Smirnovs.
Viena no apsaldējuma pazīmēm ir jutības zudums sala skartajā ķermeņa daļā, un tā kļūst izteikti bāla. Apdegumu centra vadītājs piebilda, ka tas, ka pirksti kustas un nesāp, vēl nenozīmē, ka viss ir kārtībā. Ja pēc nokļūšanas siltumā un sildīšanas apsaldētās vietas kļūst vienmērīgi sārtas, uztraukumam nav pamata, bet, ja tumšākas, cilvēkam nekavējoties jādodas uz slimnīcu.