Mediķiem neizdodas glābt mazu meitenīti, kura norijusi bateriju

Ja bērns norijis bateriju vai vecāki nav redzējuši, ko tieši bērns norijis, kavēties nedrīkst, bet steidzīgi jādodas uz slimnīcu vai jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.Bērnu ķirurģijas klīnikas vadītājs Aigars Pētersons stāsta, ka baterijas norīšana ir ārkārtīgi bīstama, jo, nonākot organismā, tā ātri sadalās un jau divu stundu laikā spēj radīt neatgriezeniskus orgānu bojājumus ne tikai gremošanas sistēmā, bet arī trahejā, elpošanas ceļos un centrālajā asinsritē, turklāt, ja bojājums skar arī citas sistēmas, letalitāte ir 80-90% gadījumu. Baterijās ir aktīvas ķīmiskās vielas, kas burtiski izdedzina audus, radot gļotādas tūsku un ļoti sarežģītus orgānu bojājumus.Organismā nonākusi baterija izraisa elektroķīmisku reakciju, un vietā, kur tā pieskaras, ļoti ātri veidojas dziļš, smags apdegums. Turklāt, lai arī kāds būtu baterijas pildījums, pēc nonākšanas gremošanas traktā tā izdala ļoti kodīgu sārmu, kas izraisa apkārtējo audu un gļotādas bojājumus. Baterijai iesprūstot kādā no gremošanas trakta sašaurinājumiem, tā var radīt lielus bojājumus tieši vienā gremošanas trakta posmā.Baterijas un magnēti bieži vien ir sastopami bērniem brīvi pieejamās vietās, kā arī rotaļlietās vai sadzīves elektronikas precēs. Jāatceras, ka bērns var norīt visu, ko var iebāzt mutē. Visbiežāk palīdzība jāsniedz bērniem no pusgada līdz piecu gadu vecumam, jo tieši šajā vecumā bērni mēdz norīt kādu svešķermeņi.Pēc statistikas datiem, katru gadu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nonāk aptuveni 70 bērni ar svešķermeni gremošanas traktā un vidēji 40 bērni ar svešķermeni elpceļos. Aptuveni desmit reizes gadā slimnīcā nonāk bērni, kuriem svešķermenis konstatēts acī vai ausī, no visiem gadījumiem 2% svešķermeņu ir tieši baterijas.