Šo pašvaldību vadītāji vēlas veidot kopīgu lauku novadu, kura nav izteikta attīstības centra, baidoties, ka Ludzas novadā par attalākajiem pagastiem aizmirsīs un visas iestādes tiks slēgtas. Pašreizējā Ludzas vadība to noraida, piebilstot, ka ikvienā jaunā novada pagastā, kā paredzēts likumdošanā, tiks izveidots pakalpojumu centrs ar sociālo darbinieku, izpilddirektoru, lietvedi un citiem darbiniekiem. Ļauj mēģināt Saskaņā ar valdības apstiprināto administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu Ludzas rajonā paredzēts izveidot trīs novadus, no kuriem pats lielākais, Ludzas novads, aptvertu 11 pagastu, Ciblas novadu un Ludzas pilsētu. Tas gan noraida astoņu rajona pašvaldību — Ciblas, Blontu, Zvirgzdenes, Pušmucovas, Isnaudas, Pureņu, Ņukšu un Pildas lēmumu par kopīga Ciblas lauku novada izveidi. Trešdien visu minēto pašvaldību pārstāvji sapulcējās un nolēma, ka turpinās sava lauku novada veidošanu. Līdz decembrim Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) vēlreiz tikšot nosūtīti argumenti. "Mūsu galvenais arguments — mēs esam par vienlīdzīgu visu lauku pašvaldību attīstību, saglabājot savu lauku centru infrastruktūru, skolas, bērnudārzus, dabisko lauku kultūrvidi, lai iedzīvotāji neaizplūstu projām uz pilsētu," Dienai saka Ciblas novada priekšsēdētāja Rudīte Laizāne. Stratēģija, kā lauku novads varētu attīstīties, gan vēl neesot izstrādāta. Kā Dienai paskaidro RAPLM valsts sekretāres vietnieks Arvīds Pīlēģis, ministrija administratīvi teritoriālās reformas gaitā aizstāv lielu, attīstīties spējīgu novadu izveidi, kuros ir vismaz viens izteikts attīstības centrs, kas veicinātu apkārtējo teritoriju attīstību un kurā iedzīvotāji varētu saņemt dažādus valsts un pašvaldību pakalpojumus. "Analizējot situāciju Ludzas rajonā, RAPLM konstatēja, ka tajā lielākie novadu attīstības centri ir trīs — Ziluupes, Kārsavas un Ludzas pilsētas, tāpēc, saskaņā ar projektu un noteikumiem Ludzas rajonā ir paredzēts veidot trīs novadus. Ciblas novada iesniegumā nosauktie argumenti par lauku novada izveidošanu nebija pietiekami pārliecinoši, bet, ja šīs pašvaldības izstrādās argumentētus pierādījumus, kā viņi nolēmuši veicināt teritorijas attīstību, tad ministrija ir ar mieru padomāt," saka A.Pīlēģis. R.Laizāne Dienai apstiprina, ka to noteikti darīs. Tikmēr priekšsēdētāja jau saņēmusi divas labas ziņas — valsts uzņēmuma Latvijas pasts vadība atcēlusi savu lēmumu pievienot Līdumniekos esošo Kušneru pasta nodaļu Ciblai, savukārt vietējais uzņēmējs atkal nolēmis te atvērt veikalu, kas bija pāris gadus slēgts. Viņa uzsver, ka novadam "izdevās arī īstenot ūdenssaimniecības sakārtošanas projektu, renovējām kultūras namu Ciblā, ir vidusskola, kurā visi klašu komplekti ir pilni, un diennakts bērnudārzs." Ciblas novadā izveidota arī vietējā lauku iniciatīvas grupa, lai saņemtu Eiropas Savienības programmas LEADER lauku attīstībai domātos līdzekļus. Vienā no novada pagastiem, Līdumnieku ciematā, kādas daudzdzīvokļu ēkas pirmajā stāvā par pašvaldības līdzekļiem veikts kapitālais remonts, ierīkojot skaistas telpas pakalpojumu centram, bibliotēkai, topošajam jauniešu centram, otrā pusē paredzēts ierīkot feldšeru punktu, sociālo pakalpojumu centru, neliela istabiņa atvēlēta pasta nodaļai. Blakus vecajai pagastmājai atjaunota pievilcīga estrāde, bet pagastmājā vietējo jauniešu spēkiem ierīkots Kara tehnikas muzejs, uz kuru tūristi brauc pat no attālākajām Latvijas malām. No kopējā novada budžeta pārvaldes uzturēšanai 2007.gada plānotajā vairāk kā Ls 500 000 lielajā budžetā izdevumi pārvaldei sasniedz 13%, kas ir diezgan liels skaitlis. Viens no novadu reformas uzdevumiem ir optimizēt ne tikai pārvaldi, bet arī finanšu līdzekļus. Baidās, jo nezina Ludzas novadu, pilsētas domes priekšsēdētāja Valentīna Lazovska (TP) ir pārliecinata, ka bailes palikt nomalē radušās no neinformētības par novadu veidošanu. Tāpēc, lai apspriestu tālāko attīstību viņa kopā ar juristu, finansistu un attīstības speciālistiem apbraukājot pagastus: "Izpildvara un pakalpojumu centrs būs katrā pagastā. Domājam pat palielināt sociālo darbinieku skaitu, lai būtu kvalitatīvāka palīdzība." Viņa sola, ka arī sabiedriskais transports starp pagastiem un Ludzu tikšot attīstīts. Viņai šķiet, ka pagastu, kas vēlas veidot lauku novadu, vadītāji nedomā par attīstību, cik par to, kā noturēties krēslā. V.Lazovksa uzsver, ka tikai lielā novadā ir garantija, ka varēs pastāvēt visi pagasti kā pakalpojumu centri. *** Attīstības iespējas Ciblas novads (esošais) - Platība — 241 kv. km. - Iedzīvotāju skaits — 2482, t.sk. bijušajā Līdumnieku pagastā — 421 - Jaundzimušie 2006.g. — 9, 2007.g. 9 mēnešos — 7 - Ciblas vidusskola —135 audzēkņi - Pirmsskolas bērnu iestāde —35 audzēkņi - Budžets 2007.g. — Ls 543 990 - Izdevumi pārvaldei — 13% Ciblas novads (iecere) - Platība — 871,1 kv. km. - Iedzīvotāju skaits — 6500 - Ciblas novads, Pušmucovas, Pureņu, Blontu, Pildas, Zvirgzdenes, Isnaudas, Ņukšu pagasts Ludzas novads (MK noteikumos paredzētais) - Blontu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu, Pušmucovas, Rundēnu, Zvirgzdenes pagasts, Ciblas novads, Ludzas pilsēta. - Iedzīvotāju skaits: 19 101
Mēģinās pierādīt savu dzīvotspēju
Pagasti baidās, ka ar Ludzas novada izveidošanu tie kļūs par nomali, tāpēc vēlreiz RAPLM ar priekšlikumu Lai gan septembra sākumā ar valdības lēmumu galīgā novadu karte tika uzzīmēta, dažviet pašvaldību vadītāji vēl mēģina meklēt ceļu, kā panākt citādu variantu. Piemēram, Ciblas novads ar vēl septiņām pašvaldībām cer panākt to neiekļaušanu lielajā Ludzas novadā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.