Melbārde: Latvijas simtgades svinībām jābūt tautas svētkiem

Lastvijas simtgade būs diži svētki. Mēs, latvieši, savus svētkus protam atzīmēt tā, kā neviens cits !

Tūlīt pēc 1.01. Simts miljonu euru tiks tieši noēsti un nodzerti. Un Tiflisa un kundžu vojāži un viceprežu likums u.t.t.

Šodienas neatkarības piemēru studijā.

Jāsvin ir. Ar steigu. Jāsāk jau tagad, tūlīt. Ja nu rītu kāds par parādiem "savāc"? Nepaliks iemesla "atvilkt". Nebūs vairs kam svinēt ...

Priekš tam arī ir nodokļi, lai lai varētu realizēt labas lietas. Nodokļi nav domāti, lai tos noēstu un nodzertu!.

Atbalstu! Svarīgi ir tiešām nacionālās identitātes jautājumi, atbrīvojoties (vismaz definējot) no visu iekarotāju "kultūras pienesumiem", sākot ar krustnešiem, kas iznīcināja baltu tautu valstiskos formējumus un 700 gadus nīdēja (un turpina to darīt) tradicionālo dzīvesziņu un Dievatziņu. Arī šodien esam spiesti klausīties vācu un citu tautu vieslektoru uzbāzīgos visādu jezuītu un vizitētāju ziņojumu "pētījumus" par baltu tautu "māņticību aiz muļķības", elku, tārpu un koku pielūgšanu! Kultūras ministrijai būtu jāpanāk vismaz 100-gadē godbijīgāku valsts attieksmi pret savu vēsturi, kultūru un patieso identitāti. Jāatvēl līdzekļus arī arheoloģisko, ģenētisko, valodas un dainu pētījumiem un popularizācijai. Esam taču sena un visādā ziņā bagāta tauta.

Atradu savos apcirkņos komentāru no interneta, kas man lika nopietni padomāt Es būdams vācu skolas audzēknis, trisdesmitajos gados ejot gar Brīvības pieminekli vienmēr noņēmu cepuri. Visi bijām patrioti! Interesants tekstiņš, kuram pazudēju autoru – varēt būt Kučinskis vai Lapsa? 18. novembris ir valsts apvērsuma gadadiena kad uz sabiedrotajiem orientētās LPNP vietā (Čakste, Zamuels u.c.), kuras vārdā jau 11.11.1918. Z.A. Meirovics bija panācis atzīšanu Londonā, nāca provāciskais demokrātiskais centrs ar K. Ulmani un M. Valteru priekšgalā. LPNP norija šo krupi lai nekaitētu valsts idejai vispār un varētu tomēr ko ietekmēt, bet īstenībā tas bija tajā laikā Vācijā pie varas nākušo sociāldemokrātu projekts, kas aizstāja pirms tam veiksmīgi ritošo Baltijas hercogistes veidošanu kam strīpu pārvilka Vācijas revolūcija. Ulmanis 18.11.1918. varu saņēma no jaunā okupantu vietvalža A. Vininga rokām formāli pārņemot jau izveidotos Baltijas hercogistes bruņotos spēkus landesvēru, kas palika vācijas štābu kontrolē un apsolīja katram švābam kas trīs mēnešus nodienēs šajos spēkos gabalu Latvijas zemes. Šo labprātīgi pieņemto saistību nepilde bija iemesls 1919. gada valsts apvērsumam. Lielāko daļu tā saucamo brīvības cīņu uz saviem pleciem iznesa tieši baltvācu daļas kas cīņā gāja zem zilibaltajiem Rīgas karogiem kopā ar Igauņiem un Poļiem, bet latvieši, kā jau plikadīdas, bija sarkanāki par sarkanākiem, bet savā sīkmanībā un savtīgumā viņiem nederēja pat tas jo sīkais nelietītis tā pat kā Šarikovs Poļigrafs Poļigrafovičs pēc Engelsa un Kautska sarakstes studijām vis jāatņem un jāsadala, bet tas sadalītais gan ir viņa un neviens tam nedrīkst klāt ķerties. Šī iemesla dēļ izgāzās arī Stučkas projekts jo viņš loģiski un pamatoti lai neizārdītu gatavu saimniecisko vienību un tehnoloģisko procesu uz mūižu bāzes izveidoja valsts saimniecības, bet kalpi palika tukšā un pāermetās pie tā kas 20. gados aplaupīja zemes īpašniekus. Šito pašu varam vērot arī 90-tajos privatizācija un "mana vectēva par zelta rubļiem pirktā zeme" neskatotis uz nekādām tautsaimnieciskām konsekvencēm, bāliņu savtīgums un ārzemnju baņķieru alkatīgums mūs novedis tur kur mēs esam. Esam arī to pelnījuši ja svinam kā valsts dibināšanu valsts apvērsuma gadadienu. Indīgs raksts, bet patiesība vienmēr ir ar rūgt garšu. MAN TIE TOMĒR IR VISSVĒTĀKIE.SVĒTKI! Jānis Danoss