Atkārtošana ir zināšanu māte. Izrādās, ka atkārtošana palīdz arī viltus ziņu izplatītājiem. Pētnieki noskaidrojuši, ka melu atkārtošana ir ne tikai efektīva gadījumos, kad cilvēki nezina patiesību, bet arī gadījumos, kad cilvēka zināšanu bāzē ir patiesība. Piemēram, pētnieki cilvēkiem, kuri zināja, ka Klusais okeāns ir lielākais okeāns, vairākkārt apgalvoja, ka Atlantijas okeāns ir lielākais. Pēc laika šie cilvēki, izdzirdot pazīstamu apgalvojumu, māja tam līdzi ar galvu, lai gan skaidri zināja patiesību. Proti, šis saskan ar iepriekš publicēto, ka cilvēki mēdz pieņemt melus, jo neaizdomājas par tiem. ''Šis kārtējo reizi pierāda, cik svarīga ir medijpratība,'' komentējusi Medijpratības asociācijas vadītāja Mišela Čilla Lipkina.
Svarīgs ir arī vienkāršs un izrunājams vārds.
Piemēram, 2019. gada pētījumā secināts, ka cilvēku tiešsaistes vietnē eBay, neskatoties uz pārdevēja reālo novērtējumu, drīzāk uzticēsies tam, kura vārdu būs vieglāk izrunāt.
Tāpat, ja interneta portālam ir viegli izrunājams nosaukums, tajā publicētais šķitīs uzticamāks.
Būtisks aspekts ir cilvēku iepriekšējā saskaršanās ar apgalvojumu, faktu vai avotu. Proti, īstermiņā cilvēki drīzāk kā patiesus uzskata apgalvojumus, ko viņi iepriekš ir dzirdējuši, nevis jaunus apgalvojumus. Savukārt ilgtermiņā informācija mēdz ''zaudēt asumu'', proti, piemēram, 2000. gadā publicēts ASV Slimību kontroles un profilakses centra ziņojums Losandželosas avīzē par to, ka sabiedrībai nav jābaidās no ''ādu saēdošiem banāniem'', ar laiku cilvēku atmiņā nosēdās kā liecība, ka laikraksts un iestāde ir brīdinājuši uzmanīties no tādiem banāniem.
Savukārt kāds 2012. gadā veikts pētījums atklāja – ja apgalvojumam tiek pievienots fotattēls, cilvēki drīzāk to novērtēs kā patiesu. Interesanti, ka attēlam nav jāapstiprina apgalvojums, lai tas padarītu uzrakstīto šķietami patiesu. Proti, pētnieki daļai subjektu apgalvojumu ''žirafes ir vienīgie zīdītāji, kas nevar palekties'' prezentēja kopā ar attēlu, kurā bija tikai žirafes galvas tuvplāns, un bez attēla. Cilvēki, kuriem ziņa tika pasniegta kopā ar attēlu, to drīzāk novērtēja kā ticamu. Līdzīgs eksperiments tika veikts ar slavenību attēliem un apgalvojumiem – šis cilvēks ir miris vai šis cilvēks ir dzīvs. Rezultāti liecināja, ka, ja apgalvojums tiek pasniegts kopā ar attēlu, cilvēki tam uzticēsies vairāk.
Citā pētījumā tika palūgts izskaidrot, kā strādā pulkstenis vai kā rodas varavīksne, – tie, kuriem jautājumi tika uzdoti bez attēliem, biežāk atzina, ka nezina atbildi, nekā tie, kuri redzēja, piemēram, ciparnīcu. Taču, salīdzinot skaidrojumus, nebija būtisku atšķirību.
Pētnieku atklājumi demonstrē vienkāršus apziņas trikus, kurus apzinoties vieglāk neuzķerties uz viltus ziņām un meliem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Melu Tvertne saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji. Projekta redaktors Raivis Vilūns.
Piedalies viltus ziņu projektā Melu tvertne - informē portālu Diena.lv par internetā atrodamiem meliem jeb viltus ziņām un mācies atpazīt tos ŠEIT!