Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Metrus skolās vairs neprasīs?

No nākamā gada 4. janvāra, kad pēc brīvlaika skolās atgriezīsies pirmo četru klašu skolēni, viņiem visiem vajadzēs nēsāt maskas, taču, kā uzsver Izglītības un zinātnes ministrija, trīs kvadrātmetri katram bērnam vairs nebūs jānodrošina, jo, raugi, 25% skolu to nevar izpildīt. Tiesa, šāds lēmums ir jāpieņem valdības līmenī.

Par jaunajām prasībām joprojām notiek karstas diskusijas, un īstas pārliecības, ka tas ir labs risinājums, nav. Nozarē strādājošie un arī vecāki šaubās, vai tas neatstās iespaidu ne tikai uz izglītības kvalitāti, bet arī uz bērnu veselību. Turklāt tas būs papildu pienākums skolotājiem, kuriem būs jāseko līdzi, vai maskas tiek pareizi uzliktas un laikus mainītas. Ne visās skolās ir pedagogu palīgi, kuri varētu uzņemties šo pienākumu. 
 

Dos papildu drošību

Veselības ministrijas (VM) arguments šādu drošības pasākumu ieviešanai: tas tiek darīts tāpēc, ka pieaug saslimstība ar Covid-19 un Latvija jau sasniegusi Eiropas vidējos rādītājus. Arī Pasaules Veselības organizācija iesaka sejas maskas valkāt jau no sešu gadu vecuma, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa. Šobrīd Eiropā ir 30 valstu, kurās no dažāda vecuma ir prasība nēsāt masku, no tām septiņās valstīs maskas jāvalkā no sešu gadu vecuma. Līviņa uzsvēra, ka masku valkāšana ne tikai nenodarīs neko ļaunu, bet dos arī papildu aizsardzību laikā, kad izplatās citas infekcijas slimības. Nav arī pētījumu, kas pierādītu, ka tās bērniem ir kaitīgas. 

Taču nav arī pierādījumu, ka izglītības iestādes būtu lielākais inficēšanās perēklis, kur jāievieš arvien drastiskāki drošības noteikumi. Biežāk tas notiek ģimenē, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Tātad patiesībā nav atšķirības, vai bērni ir skolā vai mājās, jo inficēšanās bieži vien ir saistīta ar ģimenes locekļu paradumiem un aktivitātēm ārpus mājām (tāpēc saslimstība nemazinās tajās grupās, kas jau sen mācās attālināti), secināja klātesošie.   


Brīvlaiku nepagarinās

Vaicāta, kāpēc arī sākumskolas klases nevar mācīties attālināti, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) atbildēja, ka šajā vecuma posmā distancēti var apgūt labi ja pusi vielas, savukārt no 7. klases – 70%. Arī agrāka brīvlaika noteikšana neko nedos, jo nav pārliecības, ka janvārī situācija uzlabosies. Līdzko tā stabilizēsies, varēs lemt par prasību mīkstināšanu un arī pakāpenisku pārējo klašu atgriešanos skolas solos. Iespējams, pirmajām atļauja tiks dota 9. un 12. klasēm, piemēram, izkārtojot nodarbības pēcpusdienā – pēc tam, kad skolu atstājušas mazās klases. Arī izlaiduma klašu skolēniem tādā gadījumā būs jāvalkā maskas, norādīja Šuplinska. 

Ministri atbalsta arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), piekrītot, ka gan pedagogiem, gan skolēniem būs grūtāk strādāt. Taču lielas problēmas tas neradīs, jo maskas jau kļuvušas par ikdienas sastāvdaļu veikalos, iestādēs, sabiedriskajā transportā, arī skolas autobusos, uzskata LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure. Kā labāko risinājumu viņa ieteica ik rītu skolā izdalīt bērniem tīras, sterilas medicīniskās maskas (tās ir ērtākas nekā auduma maskas), lai būtu pārliecība, ka tās viņiem var kalpot mācību laikā. Tā kā maksimālais masku derīguma termiņš ir četras stundas, mācības varētu tikt ierobežotas līdz šim laikam. 


Jāsamazina stundu skaits

Jāpieņem lēmums, ka 1.–4. klašu skolēniem samazināms mācību priekšmetu skaits, atstājot tikai svarīgākos, rosināja Dundure. Arī Latvijas Universitātes profesore, projekta Garīgās veselības veicināšana skolās vadītāja Latvijā psiholoģe Baiba Martinsone pievienojās šādam aicinājumam. Jau pavasarī iezīmējās trīs galvenie stresori: sociālā distancēšanās, attālinātās mācības un darba, finanšu problēmas. Vecāki atzina, ka lielas grūtības sagādājis tas, ka bija jāsniedz palīdzība bērniem mācībās, tāpēc samazināts mācību saturs atvieglotu gan skolēnu, gan vecāku, gan pedagogu dzīvi ārkārtējā situācijā. "Pie datora tiek pavadītas garum garas stundas, un skolotāji jau nonākuši pie izdegšanas sliekšņa, tāpēc ir būtiski samazināt laiku, ko viņi pavada pie ekrāniem, gatavojoties un labojot darbus," uzsvēra Martinsone. Viņa arī mudināja atvēlēt laiku garīgās veselības stundai – sarunājoties par to, kā skolēni jūtas šajā laikā. "Šādas sarunas var būt pat vērtīgākas, piemēram, par vēstures stundu," sacīja Martinsone.   
 

Jāatstāj kvadrātmetri

Savukārt Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns ieteica pagarināt ziemas brīvlaiku un "atgriezties skolā bez maskām, bet ar kvadrātmetriem". Sākumskolā maskas būtu jānēsā tajos novados, kuros ir nelabvēlīgi slimības izplatības rādītāji. Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka Ministru kabineta noteikumos nav nekur minēts par kvadrātmetru izslēgšanu un masku nēsāšanu. Tas darīts, jo pašvaldības vērsušās ministrijā, lūdzot atteikties no šādas normas. Pretējā gadījumā skolās nevarēs atgriezties 5.–6. klases, skaidroja Šuplinska.

Deputāte Evija Papule ieteica "iezīmēt atbalsta mehānismus pedagogiem", lai nebūtu tā, ka skolotāji tikai pilda rīkojumus. Savukārt Raivis Dzintars (NA) atzina, ka sadzirdējis pretrunīgu informāciju. Argumentiem jābūt tādiem, kas pārliecina, nevis liek šaubīties.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas