"Mēs jau šajā brīdī varam prognozēt, ka prezidentūras laikā pieaugs mums nedraudzīgo valstu izlūkdienestu interese par mūsu valsti, par mūsu prezidentūru, par prezidentūras ietvaros pieņemtajiem lēmumiem, plānotajiem lēmumiem," sacīja Mežviets, piebilstot, ka tas īpaši attiecas uz tiem, kas varētu skart ES dalībvalstu un Krievijas pašreizējās attiecības Ukrainas krīzes kontekstā.
DP priekšnieks uzskata, ka pastāv liela iespēja, ka prezidentūras laikā Krievijas federācija var īstenot informatīva rakstura aktivitātes, kas ir vērstas pret nacionālās drošības interesēm.
"Tās var būt dažāda veida dezinformācijas kampaņas, kur mērķis ir diskreditēt mūsu valsti, mūsu valsts īstenoto politiku atsevišķās jomās, diskreditēt mūsu valsts lēmumu pieņēmējus, mūsu valsts augstākās amatpersonas," teicis Mežviets, norādot, izaicinājumus uz kuriem drošības iestādēm jābūt gatavām.
Kad de facto Mežvietam vaicāja, kādēļ Latvijā nav notverti spiegi, lai gan bieži tiek uzsvērts, ka Latvija ir tā valsts, kur visai aktīvi strādā ārvalstu specdienesti, īpaši Krievijas, viņš paskaidro: "Pretizlūkošana ir ļoti plašs jēdziens un konceptuāli ļoti dažādu pasākumu kopums. Un kriminālprocesuālu instrumentu izmantošana tas ir tikai viens no veidiem, kā ir iespējams novērst riskus, kurus iespējams rada ārvalstu izlūkdienestu darbības."
Uz jautājumu, vai nevar būt tā, ka, piemēram, Drošības policijā kāds spiego Krievijas labā, bet mēs to vienkārši nezinām, Mežviets atbild: “Neviens drošības vai izlūkošanas dienests nav pasargāts no tā, ka viņu rindās var atrasties personas, kas sadarbojas ar ārvalstu specdienestiem. Bet es varu apstiprināt, ka Drošības policija strādā un veic mērķtiecīgas pretizlūkošanas darbības šajā valstī, tāpat kā to dara SAB un Militārās izlūkošanas dienests."
Izskatot civilprasību tā sauktajā balstu pirkšanas lietā par iespējamu Saeimas vēlēšanu rezultātu grozīšanu, izskanēja šaubas, vai Drošības policija maz grib izmeklēt šo lietu.
Mežviets šādas šaubas kategoriski noraida. "Es kategoriski noraidu šāda veida baumas, kas izskan masu informācijas līdzekļos, ka Drošības policijas veiktās izmeklēšanas varētu būt kaut kādā veidā neefektīvas, vai politiski ietekmējamas. Tas tā nav," saka DP priekšnieks, piebilstot, ka ja kādam ir šādi pierādījumi, lai vēršas Ģenerālprokuratūrā, kura uzrauga DP darbu.
Pēc DP priekšnieka teiktā, iestāde arī ir uzsākusi "dažus jaunus projektus saistībā ar mūsu publiskās komunikācijas dažiem aspektiem, un tos rezultātus mēs varēsim redzēt vistuvākajā laikā."
Tai pašā laikā Mežviets nesola pārmaiņas valsts augstāko amatpersonu apsardzes nodrošināšanā, kas no malas ne reizi vien izskatījusies pārlieku bravūrīga.
"Pirmkārt es īsti nevarētu apgalvot, ka valsts augstāko amatpersonu drošības pasākumi mūsu valstī kaut kādā veidā ir pārspīlēti. Tas tā nav. Viņi ir adekvāti un samērīgi. Un drošības pasākumu kopums tiek noteikts atbilstoši diviem kritērijiem. Pirmkārt tā ir operatīvā situācija valstī, kopumā nacionālās drošības situācija un otrkārt tie ir potenciālie riski katras amatpersonas drošībai," saka Mežviets, norādot, ka dažkārt amatpersonām arī ir nepieciešams nokļūt ātri lidostā vai uz kādu tikšanos, un tādos gadījumos, ievērojot samērības principu, ir pieļaujama ātra pārvietošanas, kas netraucē citus satiksmes dalībniekus.