CSP dati liecina, ka no iedzīvotāju skaita, kas ieradās Latvijā, 28 % bija no Eiropas Savienības valstīm, savukārt uz tām emigrēja 85 %. Valstis, uz kurām visbiežāk devās Latvijas iedzīvotāji, bija Lielbritānija, Vācija un Īrija.
No kopējā iedzīvotāju skaita, kuri ieradās Latvijā, 55,8 % bija sievietes un 44,2 % vīrieši. Latvijā ieradās 1 260 bērnu vecumā līdz 14 gadiem, 74,9 % no kopējā imigrantu skaita bija darbaspējas vecumā - no 15 līdz 61 gadam.
CSP informēja, ka 2011.gada 1.janvārī Latvijā bija 2 074 600 iedzīvotāji, kas ir par 155 000 mazāk nekā iepriekš publicētā informācija, kas tika iegūta, izmantojot Iedzīvotāju reģistra datus. Tautas skaitīšanā iegūtā informācija par iedzīvotāju emigrāciju liecina, ka pirms tautas skaitīšanas izmantotā informācija par oficiāli reģistrētajām emigrējošām personām ir nepilnīga, novērtējot kopējo emigrantu plūsmu, turklāt emigrācijas reģistrācijas gads bieži neatbilst reālajam emigrācijas periodam.
Pārvalde, raksturojot emigrāciju, secinājusi, ka kopējā emigrantu skaitā 82,8 % bija darbspējas vecumā. Satraucošs ir fakts, ka no Latvijas aizbraukuši 4 018 bērni vecumā līdz 14 gadiem, kā arī 75,5 % no emigrējušām sievietēm bija vecumā no 15 līdz 49 gadiem. No kopējā emigrantu skaita 51,7 % bija sievietes un 48,3% vīrieši. Kā liecina apkopotā informācija, darbspējas vecumā emigrantu bija 4,6 reizes vairāk nekā imigrantu.
CSP arī konstatēja, ka visvairāk imigrantu apmetās Rīgas reģionā, bet visvairāk iedzīvotāji emigrēja no Zemgales un Rīgas reģiona – attiecīgi 1,61 un 1,60 % no kopējā iedzīvotāju skaita 2011.gada 1.janvārī reģionā, bet migrācijas rezultātā visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Zemgales un Kurzemes reģionā – attiecīgi par 1,45 un 1,29 % no kopējā iedzīvotāju skaita reģionā.
Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem precizētu informāciju par migrāciju raksturojošiem rādītājiem laika posmā no 2000. līdz 2010. gadam CSP publicēs 2013.gada 3.ceturksnī.