Tāpat deputāti vienojās vērsties Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, lai aicinātu noteikt šim likumprojektam steidzamību. Budžeta komisija ir atbildīgā par šo likumprojektu, bet Tautsaimniecības komisija - līdzatbildīgā. Tomēr deputāti trešdien nolēma lūgt turpmāk noteikt Tautsaimniecības komisiju kā atbildīgo par šiem likuma grozījumiem.
Balsojumā par likumprojektu astoņi deputāti no dažādām frakcijām to atbalstīja, Dzintars Zaķis (Vienotība) bija pret, bet vēl divi deputāti no Vienotības frakcijas - Edvards Smiltēns un Inesis Boķis - atturējās.
Komisijas sēdē trešdien bija plašas diskusijas par šo likumprojektu, un Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji aicināja pievērst uzmanību vairākiem riskiem. Mikrouzņēmumu nodokļa režīms ieviests kā krīzes risinājums, bet četru gadu laikā kļuvis par vērā ņemamu uzņēmējdarbības formu. Tomēr FM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (Vienotība) pauda, ka mikrouzņēmumi bieži vien tiek dibināti ar nolūku optimizēt nodokļus un jaunas darba vietas nerada, turklāt to darbinieki ir sociāli neaizsargāti.
FM nostājai nepiekrita uzņēmēju pārstāvji un arī vairāki deputāti uzsvēra, ka Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātais likumprojekts būtu atbalstāms, kaut arī to iespējams pilnveidot.
EM parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) uzsvēra, ka stabili pieaug gan mikrouzņēmumu skaits, gan arī to darbinieku skaits, tāpat pakāpeniski palielinās viņu ienākumi un mikrouzņēmumu vidējais apgrozījums. Līdz ar to, attīstoties mikrouzņēmumiem, pieaug arī sociālo iemaksu apjoms par darbiniekiem. Putra prognozēja, ka situācija ar mikrouzņēmumu darbinieku sociālo neaizsargātību pakāpeniski uzlabosies.
Putra arī atgādināja, ka mikrouzņēmumu nodoklis ieviests, lai radītu priekšnoteikumus bez darba palikušo iedzīvotāju mudināšanai sākt komercdarbību un samazinātu bezdarba līmeni. Tāpat viens no mērķiem bija attīstīt uzņēmēja spējas, palielinot uzņēmēju īpatsvaru starp nodarbinātājiem.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš mēģināja atspēkot FM argumentus. Viņš akcentēja, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms kopumā uzlaboja situāciju nodarbinātībā. Turklāt šis režīms sevi pierādījis kā efektīvs cīņā ar ēnu ekonomiku. Endziņš arī piebilda - valstij jāsaprot, ka nodokļu ieņēmumos "nulle ir izdevīgāka nekā mīnus viens".
Budžeta komisija šo likumprojektu pirmajā lasījumā pagaidām vēl neskatīja.
EM jau iepriekš skaidroja: "Saglabājot likmi 9% apmērā visiem šī nodokļa maksātājiem to pirmajos trīs darbības gados, tiktu nodrošināts draudzīgs nodokļu maksāšanas režīms uzņēmējdarbības sācējiem, īpaši ņemot vērā to, ka no 2016.gada 1.janvāra tiek likvidēts fiksētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas radītu nepieciešamos priekšnosacījumus jauno uzņēmēju attīstībai".
Savukārt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 7000 eiro, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, likumprojektā paredzēts noteikt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 12% apmērā.
Kā zināms, no šī gada nodokļa likme mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuru apgrozījums pārsniedz 7000 eiro, noteikta 11% apmērā līdzšinējo 9% vietā.
Saeima jau 2013.gada novembrī grozīja Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, paredzot pakāpeniski palielināt mikrouzņēmumu nodokli, sākot no 2015.gada, kamēr 2017.gadā tas sasniegs 15%. Likums paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro ir 9%, bet mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 eiro līdz 100 000 eiro 2015.gadā - 11%, 2016.gadā - 13% un no 2017.gada - 15%.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) iepriekš izteicās, ka šogad pirmajā ceturksnī situācija ar šo nodokli tiks analizēta un tiks piedāvāti risinājumi, kā tas paredzēts valdības deklarācijā.