"Es nedomāju, ka tas mums jāievieš. Ir jāiet tieši pretējs ceļš un jādomā, kā šobrīd esošo priekšmetu skaitu samazināt," ir pārliecināta Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle. Viņasprāt, izglītības iestādēm vairāk jāvelta laiks jauniešu personības attīstīšanai: "Mūsu bērni jāmāca par atbildīgiem pilsoņiem. Tajā ir jāiegulda daudz vairāk enerģijas un rūpju, tad viņi varēs pastāvēt par savu valsti." Tam, ka skolēni jau tāpat ir pietiekami noslogoti, piekrīt arī Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa, tomēr viņš nav tik kategorisks: "Iemaņas var būt noderīgas. Es gan rosinātu nevis nodarboties ar kārtējo mācību priekšmetu ieviešanu, bet meklēt alternatīvas, piemēram, skolēni šīs prasmes varētu apgūt nedēļu mācību gadā projekta ietvaros sadarbībā ar Zemessardzi vai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem." Kā vēl vienu alternatīvu viņš min iespēju konkrēto vielu integrēt sporta stundās, kuru laikā ciemotos militāristi un palīdzētu apgūt zināšanas.
Mazliet citādās domās gan ir Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskolas vadītājs Gints Ročāns. Šajā mācību iestādē jau kopš 2012. gada tiek realizēta profesionāli orientētā virziena izglītības programma, kuras laikā jaunieši apgūst valsts aizsardzības mācību. Viņa pieredze rādot, ka gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas, ko skolēni iegūst, ir noderīgas. "Atslēgas vārds visam ir "interesanti", jo nodarbības ir aizraujošas un brīvdienās ir nometnes, kur var ne vien mācīties, bet arī iegūt jaunus draugus un lietderīgi pavadīt laiku. Militārā mācība mūsu skolā ir kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu, pēc tam jaunieši bieži vien dodas studēt un atzinīgi izsakās par prasmju bagāžu, kas iegūta vēl skolā," viņš paskaidro. Pēc Ročāna domām, esot būtisks arī fakts, ka jaunieši skolā apgūtu pirmo medicīnisko palīdzību, kas līdz šim izpalikusi.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), aizstāvot šāda priekšmeta nepieciešamību, saka, ka katram valsts iedzīvotājam jāzina, kā rīkoties krīzes gadījumā, turklāt Latvijai esot jāvirzās uz visaptverošu valsts aizsardzības izpratni.
"Mēs rosinām mainīt domāšanas paradigmu par valsts aizsardzību no priekšstata, ka karotājs ir tikai karavīrs ar ieroci rokās un to veido sabiedroto spēku atbalsts, uz pārliecību, ka ikviens šīs valsts patriots var dot nenovērtējamu ieguldījumu valsts aizsardzībā," viņš uzsver. Tie jaunieši, kas apgūs valsts aizsardzības mācību, beidzot vidusskolu, automātiski papildinās rezerves karavīru rindas. Kā uzsver Bergmanis – ar Jaunsardzi šobrīd ir par maz, lai jauniešos ieaudzinātu patriotismu un prasmes valsts aizsardzībai.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 11.aprīļa laikrakstā Diena!
Jānis
Vārds
.