Milleram jāmaksā 711 eiro sods; 64 krēslus pārcels uz citām telpām

decembrī neieradās, - pēc paša teiktā, viņš par to neesot bijis informēts.Pagaidām dzīvoklis Marijas ielas 20.nama 5.stāvā publiskiem pasākumiem vairs netiek izmantots. Millers aģentūrai LETA sacīja, ka viņa plānotie pasākumi notiks "citās telpās un citā mērogā", taču viņš pagaidām neatklāja, uz kurieni šie pasākumi varētu tikt pārcelti.Būvvaldē no Millera saņemtas divas dažādas vienkāršotās renovācijas apliecinājuma kartes - vispirms novembrī producents iesniedzis dokumentus, kas paredz telpu funkciju maiņu, bet janvāra sākumā iesniedzis vēl vienu vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karti, kurā telpu funkciju maiņa netiek pieprasīta. Būvvalde lūgusi Milleru precizēt, kuru no tām viņš vēlas saskaņot, kā arī pieprasījusi visu ēkas kopīpašnieku piekrišanu un līdz 28.februārim pieprasījusi iesniegt arī tehnisko slēdzienu par būves konstrukciju stāvokli.Millers savukārt uzskata, ka viņam nekas vairs nav jāiesniedz - visu nepieciešamo dokumentāciju viņš esot iesniedzis jau pirms vairākiem mēnešiem, savukārt telpu plānu būvvaldē iesniedzis jau pirms četriem gadiem, taču būvvalde to nav apstiprinājusi."Būvvalde vairāku mēnešu garumā, izmantojot visus savus administratīvos resursus, mēģina novilcināt laiku, lai plānojumu neapstiprinātu, uzstādot prasības, kurām nav pamata," sacīja Millers. Viņš norādīja, ka dzīvokļa vienkāršotai renovācijai ēkas līdzīpašnieku piekrišana nav vajadzīga un pietiek to saskaņot ar nama pārvaldnieku.Producents uzsvēra, ka viņam piederošais dzīvoklis, kurā izveidota mākslas telpa, nav uzskatāms par klasisku teātri - līdzīgi kā tas bijis kultūras dzīvē arī padomju un atmodas laikā, tas vienkārši ir dzīvoklis, kurā notiek teātra izrādes. Millera advokāti esot pārliecinājušies, ka Latvijā neviens likums neaizliedz izrādes dzīvokļos. "Būvvaldes juristu armija vienkārši meklē aizbildinājumus, lai nedarītu to, kas tai pēc likuma jādara," uzskata producents un dzīvokļa īpašnieks.Jautāts, kas varētu būt par iemeslu būvvaldes nelabvēlībai, Millers vainoja kādu savu kaimiņieni, kurai gadiem ilgi esot krājušies lieli apsaimniekošanas parādi un pret kuru šī iemesla dēļ pārējie ēkas iedzīvotāji vērsušies tiesā. Viņa par mākslas telpas "64 krēsli" ierīkošanu Millera dzīvoklī sacēlusi publisku jezgu. Kā otru iemeslu viņš minēja to, ka pirmajai izrādei, kas notikusi viņa dzīvoklī, režisore bijusi Gaļina Poļiščuka, kura patlaban nebaudot Rīgas domes labvēlību.Millers norāda, ka viņš savā dzīvoklī ir veicis vienkāršotu renovāciju, saglabājot dzīvojamās telpas statusu, bet būvvalde, pieprasot dažādus papildu dokumentus un ierobežojot iespējas rīkoties savā īpašumā, pārkāpj viņa intereses.Kā ziņots, Rīgas pilsētas būvvalde pērn oktobrī norādījusi, ka mākslas telpa "64 krēsli" Marijas ielas nama dzīvoklī ir iekārtota nelikumīgi, bez atbilstošas būvniecības dokumentācijas saskaņošanas, apdraudot gan izrāžu apmeklētāju, gan arī mājas iedzīvotāju veselību un drošību. Vislielākās bažas radījušas dzīvojamās mājas būvkonstrukciju atbilstība slodzes izmaiņām atbilstoši paredzētajam apmeklētāju skaitam. Riskus rada arī ugunsdrošības prasību nodrošināšana šajā ēkā. Dzīvojamās mājas iedzīvotāji ir snieguši informāciju par jūtamām vibrācijām ēkas konstrukcijās teātra telpu izmantošanas laikā.Mākslas telpa "64 krēsli" Marijas ielas 20.nama 5.stāva dzīvoklī tika atklāta 4.oktobrī ar Buļa un Gaļinas Poliščukas jauno izrādi "Face Book. Post Scriptum". Pēc mākslas telpas atklāšanas tika saņemtas Rīgas būvvaldes un VUGD pārstāvju vēstules un notika tikšanās ar šo institūciju atbildīgajām personām. Tikšanās gaitā tika panākta abpusēja izpratne par lietām, kuras būtu risināmas, lai "64 krēsli" atbilstu visām birokrātijas normām. Mākslas telpa "64 krēsli" tika radīta speciāli Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam, lai tajā varētu noritēt gan nacionāli, gan starptautiski mazās formas izpildmākslas projekti, klāstīja Millers.Viņš vēstīja, ka līdz šim Rīgā ir notikuši vairāki mākslas projekti, kas ir noritējuši dzīvokļos - to veidotājiem, tostarp arī Jaunajam Rīgas teātrim un režisoram Alvim Hermanim, neviens neesot prasījis saskaņojumus ar VUGD vai būvvaldi. Vadoties pēc šiem piemēriem, tad arī tika sākta teātra izrāžu demonstrēšana.