Milzīgā slepenība – iemesls nopietnām aizdomām

Tātad valdība piektdien aiz slēgtām durvīm pēkšņi pieņēma lēmumu kādam vārdā neminētam stratēģiskajam investoram publiskā akciju piedāvājumā pārdot valstij līdz šim nacionālajā lidsabiedrībā airBaltic piederošo akciju kontrolpaketi (šobrīd valstij pieder 97,97%), paturot tikai 25% plus vienu akciju. Vai man vienai šis neizskatās pēc veiksmes stāsta, bet nedaudz aizdomīga darījuma, kurā ir daudz neskaidru un neatbildētu jautājumu, ko valdība, starp citu, nesteidz atbildēt? Pēc valdības sēdes īsus komentārus sniedza satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie) un airBaltic padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks, solot, ka 25% plus viena akcija valstij garantēšot "bloķējošo vairākumu". Kā šis viss tiktāl izskatās jums kā bijušajam satiksmes ministram? (Būtiski piebilst, ka intervija notika, pāris stundas pirms airBaltic izplatīja paziņojumu, kas atklāja dažas jaunas detaļas par valdībā piektdien apstiprināto lidsabiedrības akciju kontrolpaketes pārdošanas procesu, sniedzot atbildes, bet ne nomierinot par atsevišķiem intervijā apspriestajiem problēmjautājumiem. Izrādās, airBaltic līdzšinējo 596 miljonus eiro lielo pamatkapitālu ir paredzēts samazināt par 571 miljonu eiro, ar tiem sedzot iepriekšējo gadu uzkrātos zaudējumus. Tādējādi airBaltic pamatkapitāls tiks samazināts uz 25 miljoniem eiro, ko airBaltic sauc par "tehnisku grāmatvedisku procesu", kas nemainot ne lidsabiedrības vērtību, ne valsts akciju paketes vērtību. Anrijs Matīss pēc šīs jaunākās informācijas publiskošanas savu intervijā pausto viedokli papildina ar secinājumu, ka šādu darbību rezultātā "noraksta valsts ieguldījumus, kas savulaik bija ieguldīti pamatkapitālā naudas veidā, lai varētu lētāk pārdot. Tātad, ja rēķina pēc pamatkapitāla, pārdošanas cena būtu ap 430 miljoniem eiro, tagad – 20 miljoni eiro. Vienkārši tiek norakstīti valsts budžeta ieguldījumi" – red.)

Pirmkārt jau, aviācijā visi darījumi ir ļoti noslēpumaini un konfidenciāli līdz pat pēdējam brīdim, bet jāsaka godīgi, ka aviācijā šie darījumi parasti nav steidzami, jo ļoti rūpīgi tiek izvērtētas gan biznesa, gan tīkla un maršrutu perspektīvas, gan operacionālās un tehniskās lietas, lidmašīnu parku ieskaitot, utt. Aviācijas uzņēmuma iegāde nav kaut kāda vienkārša uzņēmuma iegāde. Bet tas, kas mani pārsteidz, šo 25% plus vienas balss parādīšanās, kur es saskatu problēmu, jo tas nozīmē, ka airBaltic vairs nebūs Latvijas nacionālā kompānija. Ja mēs atceramies, pat laikos, kad airBaltic daļēji piederēja Bertoltam Flikam, valstij kompānijā bija vairākums. Manā izpratnē, ja valstij airBaltic paliek tikai 25% plus viena balss, tad valsts šo kompāniju vairs ietekmēt nevar ne par bāzes vietu, ne par lidojumu tīklu, ne par kaut kādiem attīstības virzieniem, ne par menedžmentu, es domāju valdes un padomes sastāvu utt. Latvijas valsts tad kļūst par pasīvo mazākuma akcionāru, kas ir praktiski bez jebkādas ietekmes kompānijā. Kompānija var pārvākt savu bāzi uz kādu citu valsti, un Latvija un Rīga šādā gadījumā zaudētu savienojamību un to visu, uz kā pamata visus šos gadus valsts ir ieguldījusi airBaltic naudu. Un tā ir otra lieta, par ko es tā nopietnāk gribētu parunāt, jo ieguldīti ir tuvu 600 miljoniem eiro. Jautājums – vai, pārdodot aptuveni 72% akciju, valsts šo summu atgūs? Ja valsts, pārdodot airBaltic, atgūst šos ieguldītos miljonus plus vēl kompānijas vērtību, kas ir biznesa vērtība, tad varbūt ir vērts. Bet es šaubos, ka tas tā būs.