NATO valstu vienošanās paredz Latvijā esošo Kanādas vadīto NATO Kaujas grupu attīstīt līdz brigādes līmenim, kas nozīmētu, ka Latvijā tiek izvietoti 4000 līdz 6000 sabiedroto karavīru.
Lūgta komentēt ziņas, ka Kanādai un citām valstīm šiem mērķiem trūkstot karavīru, Mūrniece stāstīja, ka izvadītajā nedēļā par Kaujas grupas stiprināšanas jautājumu aktīvi runāts ar Kanādu. Līdz NATO Viļņas samitam Latvija vēlas redzēt skaidru plānu, kā mērķus sasniegt, kas varētu notikt pakāpeniski aptuveni divu gadu laikā, piebilda ministre.
Par šiem jautājumiem pagājušajā nedēļā notikusi arī Baltijas valstu saruna ar Kanādu, Lielbritāniju un Vāciju kā kaujas grupu ietvarnācijām un NATO militārajiem plānotājiem.
Savukārt aicināta vērtēt Lietuvas prezidenta nacionālās drošības padomnieka Ķēstuta Budra pieļāvumus, ka Krievijas "privātais" algotņu grupējums "Vagner" ar uzbrukumu Baltijas valstīm varētu mēģināt pārbaudīt Rietumvalstu aizsardzības mehānismus, Mūrniece uzsvēra, ka pašlaik "izlūkošanas dati liek domāt, ka situācija tiek kontrolēta".
Viņa gan atzina, ka no Krievijas puses provokācijas ir iespējamas, tās varot būt arī "sadzīviska līmeņa" provokācijas, tomēr "mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem un piesardzīgiem". Vienlaikus viņa piebilda, ka pamatā Krievija pašlaik gan ir aizņemta ar karu Ukrainā.
Mūrniece izcēla vakar notikušo ASV prezidenta Džo Baidena vizīti Ukrainā, kas apliecinājusi, ka ASV kopā ar sabiedrotajiem strādā ar mērķi, lai Ukraina uzvarētu karā, lai Ukrainai var ne tikai atvairīt Krievijas uzbrukumus, bet arī atgūt teritorijas, un lai Eiropā iestādos miers.
Ukrainai ir jāpiegādā tanki un smagā artilērija, un Ukraina lūdz arī lidmašīnas, atgādināja ministre.
Tikai pēc Krievijas reformēšanas miers tajā Eiropas daļā, kur atrodas arī Latvija, var būt ilgtspējīgs, vērtēja politiķe.