Ministri jau šogad 21.martā likumprojektu konceptuāli atbalstīja, taču uzdeva to precizēt un saskaņot.
Jaunajā likumā noteiktas prasības parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbībai. Noteikts, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs atgūt parādu, ja ir saņēmis licenci. Likums pilnvaro Ministru kabinetu noteikt prasības, kas jāievēro, lai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs saņemtu licenci parāda atgūšanai, kā arī tās izsniegšanas, izmantošanas, apturēšanas, pārreģistrācijas un anulēšanas kārtību. Lai saņemtu licenci, būs jāmaksā valsts nodeva, un tās apmēru noteiks Ministru kabinets.
Likumprojekts arī paredz parādniekam pienākumu parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam atlīdzināt radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nav strīda par parāda esību. Parāda atgūšanas izdevumiem būs jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem. Arī parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumus, kuri nav atlīdzināmi, noteiks Ministru kabinets.
Noteiktas arī prasības kreditoram un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējam parāda atgūšanā īstenojamai komunikācijai. Saskaņā ar likumprojektu kreditoram vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, sākot parāda atgūšanu, būs rakstveidā parādniekam jāpaziņo par parāda esamību un jāaicina labprātīgi veikt kavētās maksājuma saistības izpildi.
Tāpat parādniekam būs pienākums sadarboties ar kreditoru un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju un labprātīgi parādu atmaksāt. Likumprojektā noteikta kārtība, kādā šī sadarbība organizējama. Noteikta arī kārtība, kādā parādnieks var izvirzīt iebildumus parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam par parāda esamību, tā apmēru un atmaksas termiņu.
Jaunais likums nosaka aizliegumu saskarsmē ar parādnieku īstenot agresīvas komunikācijas formas, izteikt draudus, sazināties ar parādnieku personas cieņu un godu aizskarošā formā, apmeklēt parādnieku darbavietā vai dzīvesvietā bez iepriekšējas piekrišanas un tamlīdzīgi. Likumprojektā arī iekļauts aizliegums uzrunāt parādnieku svētdienās un svētku dienās, laika posmā no pulksten 21 līdz pulksten 8, ja vien puses nav vienojušās citādi.
Tāpat paredzēts, ka ar jaunā likuma pieņemšanu tiks risināts fizisko personu datu izmantošanas jautājums parāda atgūšanā. Likumprojekts nosaka prasības parādnieku kredītvēstures datubāzes izveidošanai un uzturēšanai, kā arī valsts informācijas sistēmā saņemamo informāciju par parādnieku.
Likumprojekta izstrādātāja Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka sabiedrībā pēdējā laikā arvien vairāk pieaug neapmierinātība ar parādu atgūšanas uzņēmumu darbību un Patērētāju tiesību aizsardzības centrā tiek saņemts arvien vairāk sūdzību, kurās patērētāji sūdzas par parādu atgūšanas procesu, nevis pašu preci vai pakalpojumu. Būtiskākās problēmas, ar kurām saskaras patērētāji ārpustiesas parāda atgūšanas procesā, ir pārmērīga samaksa par parāda atgūšanas pakalpojumu, agresīvu ārpustiesas parāda atgūšanas metožu izmantošana, piemēram, draudi, ierašanās darbavietā, ierašanās patērētāja mājās vēlu vakarā, un pilnīgas un patiesas informācijas nesniegšana par piedzenamā parāda apmēru un to veidojošām komponentēm.
Latvijas tiesību sistēmā pašlaik nav paredzēts tiesiskais regulējums, kurā būtu reglamentēta kārtība, kādā veicama parāda ārpustiesas atgūšana, tādēļ efektīvai fizisko personu tiesību aizsardzības nodrošināšanai parāda ārpustiesas atgūšanas jomā jāizstrādā jauns normatīvais regulējums, norāda EM.
Pēc ministrijas uzskata, tiesiskais regulējums būtu nosakāms arī tādēļ, lai nodrošinātu ātru, taisnīgu, samērīgu un saprātīgu parāda atgūšanu, kā arī veicinātu parādu labprātīgu atmaksu un iespēju trešajām personām novērtēt fiziskās personas uzņemto maksājuma saistību izpildi.
Par Parādu atgūšanas likumu vēl būs jālemj valdībai un Saeimai. Plānots, ka likums stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī, savukārt prasība par licenci parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējam – nākamā gada 1.oktobrī.