Ministrija lēmumu tomēr pārsūdzēs

Septembra beigās, izvērtējot Muižnieka lūgumu, tiesa apturēja lēmumu par viņa neapstiprināšanu LU rektora amatā. Tiesas ieskatā valdības rīkojumā uzskaitītie pārkāpumi LU rektora vēlēšanu norisē būtībā nav konstatējami, savukārt daļai nav tiesiskas nozīmes, jo tie vai nu nav tieši saistīti, vai arī ir nebūtiski ievēlēšanas norisē. Līdz ar rīkojuma atcelšanu ir zudis tiesiskais pamats organizēt atkārtotas rektora amata vēlēšanas, kā arī līdzšinējais LU rektora vietas izpildītājs Gvido Straube zaudēja šo statusu. 

Iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka "valstij nebūtu jātērē laika un naudas resursi tiesājoties, bet gan jākoncentrējas uz pamata sāls būtību". Kariņš pēc valdības sēdes atkārtoti žurnālistiem apstiprināja, ka "neredz nekādu pievienoto vērtību šī procesa uzturēšanā". "Arī valdības sēdes laikā es atgādināju ministrei, ka, manuprāt, galvenais neļaut sevi novirzīt no galvenā ceļa," norādīja premjers un piebilda, ka būtiskāks uzdevums ir augstākās izglītības pārvaldības sistēmas maiņa, nevis tiesu darbi. Tomēr vairākums ministru, tostarp premjers, atbalstīja Šuplinskas priekšlikumu pārsūdzēt tiesas lēmumu. Tāpat kā iepriekšējā Ministru kabineta (MK) sēdē, arī šoreiz pret priekšlikumu pārsūdzēt tiesas spriedumu balsoja KPV LV ministri.

Ja tiesa lems par labu ministrijai, par LU rektora vietas pagaidu izpildītāju atkal kļūs Straube. "Es tomēr ceru, ka kopīgi ar ministres kundzi varēsim vienoties ārpus tiesas," spriež Muižnieks un atgādina, ka tiesa vēl tikai skatīs lietu. Uz jautājumu, kāpēc, neskatoties uz Muižnieka un Ministru prezidenta pausto nostāju, IZM tomēr ir pieņēmusi lēmumu iet tiesas ceļu, Šuplinska Dienai norāda, ka tiesa nav pilnībā iedziļinājusies visos LU rektora vēlēšanu aspektos, jo pagaidu noregulējums skaidro, kā vēlēšanām būtu jānotiek, nevis kā tās notika patiesībā. Ministrijas skatījumā atkārtotas vēlēšanas ir nepieciešamas.