Kvalitatīvi pētījumi ir ļoti nepieciešami politiku veidotājām – ministrijām, lai pieņemtie lēmumi būtu faktos balstīti, pamatoti ar pētnieku atziņām un secinājumiem. Nereti arī izskanējuši pārmetumi, ka pētījumi noputējuši guļ ministriju plauktos un neviens to rezultātus negrasās izmantot politikas veidošanā. Kā atzīst LM amatpersona, kvalitatīvi pētījumi ir ļoti gaidīti un tiek izmantoti politikas veidošanā, bet reizēm ir problēmas ar to kvalitāti. Proti: ir ļoti labi apkopoti fakti, profesionāli veiktas aptaujas, izstrādātas ekonometriskās analīzes, taču problēmas ir ar secinājumu daļu. "Mūsu augstskolu pētnieki vairumā gadījumu ir atrauti no politikas veidošanas procesa, to nepārzina, līdz ar to viņu secinājumi bieži ir tādi, kas, ņemot vērā budžeta iespējas, vispār nav īstenojami vai arī nesaskan ar tiesisko ietvaru un Latvijai saistošām starptautiskām normām," norādīja amatpersona."Problēma ir pētnieku specializācijā. Mums ir plaša profila pētnieki, taču trūkst šauras specializācijas, piemēram, pētnieku, kas būtu specializējušies tieši darba tirgus prognozēšanas jautājumos, vai nodarbinātības jomā. Bet tas ir arī finansējuma jautājums," portālam Diena lv norādīja Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta pārstāve Irīna Skribāne. Kā labos piemēros pētnieku specializācijai gan var minēt, piemēram, zinātņu doktoru Edgaru Voļski, kas ir specializējies tieši pensiju sistēmas reformu jautājumos vai LU profesoru Mihailu Hazanu, kurš ir specializējies emigrācijas jautājumos, veicot savus matemātiskos aprēķinus. I.Skribāne norādīja, ka pētījumu ietvaros izstrādāto priekšlikumu īstenošana bieži ir arī politiskās gribas vai tās trūkuma jautājums.
"Ja pētījuma veicēju secinājumi un priekšlikumi ir pretēji pasūtītāja (ministrijas – red.) īstenotajai politikai, tas, protams, pasūtītājam rada diskomfortu. Vai vienmēr šādi secinājumi jāņem vērā? Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Bieži ir nepieciešama kāda trešās puses ekspertīze, kas neatkarīgi spētu novērtēt pētījuma kvalitāti. Turklāt jāņem vērā, ka ekonomikā ir grūti atrast kādu vienu absolūto patiesību. Ir pētnieki, kas pārstāv Keinsa skolu, citi atkal ir pārliecināti Frīdmana aizstāvji. Tas ir jautājums, kurai skolai pētnieks pieder. Līdz ar to gala lēmums par pētnieku priekšlikumu īstenošanu vai neīstenošanu vienmēr būs politisks. Proti, kādu ekonomisko modeli izvēlējusies īstenot katra konkrētā valsts," atzina I.Skribāne.
Spilgti ekonomisko uzskatu atšķirības parādās publiskajā telpā izskanējušās diskusijās starp ekonomistu Jāni Ošleju, kurš aizstāv Keinsa idejas, un Latvijas Bankas ekonomistiem, kuri ir citas ekonomiskās skolas pārstāvji. Jānorāda, ka šeit nav vienas objektīvās patiesības, kad varētu pateikt: šīs skolas uzskati ir pareizāki par otras skolas pārstāvju uzskatiem. Gluži tāpat kā nav iespējams objektīvi noteikt, kas ir labāks: konservatīvisms vai liberālisms. Līdz ar to tā vienmēr būs nevis zinātniska, bet politiska izšķiršanās, kādu ekonomisko modeli valstij izvēlēties.
Jāatgādina, ka pirms kāda laika profesora Ketela vadībā tika izstrādāts Latvijas konkurētspējas ziņojums. Kā norāda I.Skribāne, ziņojumā bija ļoti vērtīgi dati, statistika un fakti, taču pietrūka dziļuma secinājumu daļā. Proti: tajos nebija nekā jauna, ko Ekonomikas ministrija jau līdz šim nebūtu zinājusi.
Runājot par Globālo konkurētspējas ziņojumu, kas izstrādāts Pasaules Ekonomikas foruma ietvaros, un kura galvenais uzdevums ir hierarhiski saranžēt valstis to konkurētspējas ziņā, I.Skribāne norāda, ka tas ir ļoti korekts un sniedz labu priekšstatu par Latviju citu valstu kontekstā.
Citās domās ir Satiksmes ministrija. Minētajā ziņojumā Latvija ceļu kvalitātes ziņā ierindota 99.vietā no 144 valstīm. Ministrijas pārstāvji pauda neizpratni par šādu novērtējumu, norādot uz neskaidriem kritērijiem un to, ka neviens no ziņojuma autoriem nav sazinājis ar ministriju un Latvijas valsts ceļiem. Ekonomists Mārtiņš Kazāks gan portālam Diena.lv norāda, ka būtiskākais ir tas, ka visas valstis ir vērtētas pēc vienotas metodoloģijas un kritēriji ir bijuši vienādi visām valstīm.
"Protams, vienmēr var izvirzīt jautājumu, vai kādā pētījumā izmantotie kritēriji ir paši labākie, taču tā kā tie ir vienādi visām valstīm, tad salīdzināšanai tie der. Un nav jau svarīgi, vai Latvija ceļu kvalitātes ziņā ierindojas 99. vai 69.vietā, svarīgākais ir tas, ka mēs neesam topa augšagalā un kaimiņi mūs krietni apsteidz."
Vēl viens starptautisks pētījums, uz kuru mēdz atsaukties gan ministrijas, gan uzņēmēji ir "Doing business", kurā valstis ranžētas atkarībā no tā, cik tajās ir labvēlīga vide uzņēmējdarbībai. Balstoties uz šā pētījuma datiem, uzņēmēji bieži ir norādījuši uz Latvijas zemajiem rādītājiem darba tirgus elsastības ziņā un pārāk stingro darba likumdošanas normu regulējumu.
Kā portālam Diena lv skaidroja LM Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta pārstāve Ineta Vjakse, "Doing business" rādītāji vēl nekādā gadījumā nav pamats, lai kaut ko mainītu Darba likumā, piemēram, vājinot darbinieku tiesisko aizsardzību. "Pašlaik tiek izstrādāta jauna šī pētījuma veikšanas metodoloģija, jo pēc pašreizējās metodoloģijas visas valstis, kuras ievēro Starptautiskās darba organizācijas konvencijas, īpaši ES valstis, kurās ir augsti sociālās aizsardzības standarti, vienmēr būs zemākās vietās nekā valstis, kurā, šādi sociālās aizsardzības standarti nav saistoši. Tieši tādēļ tiek mainīta metodoloģija. Jo pašlaik nav korekti salīdzināt darba vides elastību kādā ES valstī, tostarp Latvijā, ar, piemēram, Ķīnu, kurai nav saistošie tādi standarti kā maksimāli pieļaujamais virsstundu skaits, oficiāli noteikta minimālā alga utt. Taču arī vērtējot Latvijas rādītājus darba tirgus elastīguma ziņā, kas būs iegūti pēc jaunās metodoloģijas, jāņem vērā, ka vērtētāji ir uzņēmēji, kuriem primārās ir viņu izmaksas nevis darbinieku sociālā aizsardzība. Līdz ar to šis pētījums, lai gan noteikti ir rūpīgi vērtējams, tomēr ir vienpusējs, jo tajā netiek ņemts vērā darba ņēmēju viedoklis. Līdz ar to ir jābūt ļoti uzmanīgiem, pieprasot izmaiņas Darba likumā, balstoties tikai uz Doing business rezultātiem. Izmaiņas Darba likumā vienmēr būs vienošanās starp abām pusēm - gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem," norādīja I.Vjakse.
Savulaik plašu viļņošanos izraisīja Pasaules Bankas (PB) pētījums ar ieteikumiem Latvijai sociālajā jomā. Izveidojās paradoksāla situācija – tā interešu grupa, kuru apmierināja PB ieteikumi, skaļi pieprasīja LM īstenot tos, savulaik tās interešu grupas, kurām PB ieteikumi negāja pie sirds, uzskatīja, ka PB ieteikumus nevajag īstenot. "LM rūpīgi izvērtēja visus PB pētījuma ieteikumus, un, jāteic, ka visas rekomendācijas mēs nevaram ņemt vērā. Jāsaprot, ka PB arī nav patiesība augstākajā instancē," portālam Diena lv norādīja LM pārstāve Evija Kūla. "Piemēram, PB ieteica centralizēt pabalstus īpaši GMI, to piešķiršanu valstij pārņemot no pašvaldībām. LM šādai rekomendācijai nepiekrīt. Tāpat PB arī rekomendēja atteikties vispār no pensiju indeksācijas. Savukārt LM uzskata, ka no nākamā gada pensiju indeksācija ir jāatsāk. Jāņem vērā, ka eksistē vairāki iespējamie sociālie modeļi un PB pētnieki arīdzan savas rekomendācijas balsta, pamatojoties uz vienu vai otru sociālo modeli. Ne vienmēr tas atbilst Latvijas izvēlētajam modelim."
Pašlaik PB veic pētījumu par sociālo nevienlīdzību Latvijā, uz kuru LM liek ļoti lielas cerības, vēloties to izmantot politiku izstrādē nevienlīdzības mazināšanā. Kā atzina E.Kūla, PB pētījums paredz tādu ekonometrisko analīzi,kādu pati ministrija saviem spēkiem nekad nevarētu veikt, "tas ir arī pirmais PB pētījums, kurā LM tik dziļi ir iesaistīta."
Par pētnieciskās žurnālistikas centra Re Baltica veikto pētījumu par nevienlīdzību Latvijā, E.Kūla norādīja, ka viņas skatījumā secinājumu daļā tas ir nedaudz virspusējs, piemēram, nav ņemts vērā ēnu ekonomikas faktors. Tāpat E.Kūla atzina, ka pētījuma secinājumos daudz ir izmantotas PB rekomendācijas, taču tas darīts selektīvi: kaut ko kas RE Baltica pētījuma koncepcijā iederas, izmantojot, pārējām rekomendācijām pat nepieskaroties.
Vērtējot pētījumu kopējo pienesumu politikas veidotājiem, jāsecina, ka visvērtīgākā ir faktoloģiskā daļa, veiktās aptaujas un ekonometriskās analīzes. Attiecībā uz pētījumu rekomendāciju ievērošanu vai neievērošanu, jāpiekrīt, ka bieži tā būs politiska izšķiršanās, jo vienas objektīvas zinātniskās patiesības nav.