Laikā, kad Latvijas iedzīvotāju skaits ievērojami samazinās, kā arī tiek optimizētas izglītības un ārstniecības iestādes, ir ieviesti neskaitāmi palīglīdzekļi, lai atvieglotu un aizvietotu cilvēka darbu, ministriju centrālo aparātu darbinieku štata vietu skaits nesteidz sarukt. Gluži pretēji. Vispirms, salīdzinot 2015. gadu ar tālo 1994. gadu, kas ir neatkarību atguvušās Latvijas otrās valdības laiks, ministriju centrālajos aparātos nodarbināto skaits palielinājies par aptuveni 36%. Savukārt, salīdzinot ar 2004. gadu, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, darbinieku skaits ministrijās palielinājies par 13%. Kulmināciju šis rādītājs piedzīvo trekno gadu iespaidā. 2008. gadā ministrijās ir par 11% vairāk darbinieku nekā šogad. Tam seko krīze, kas nākamajos gados optimizācijas veidolā atsaucās arī uz valsts pārvaldē strādājošo skaitu. Taču 2014. gadā ministrijas atkal "pieņēmušās svarā". Kopumā šim rādītājam vajadzētu iet roku rokā ar kopējo situāciju valstī un stāvokli dažādās nozarēs, tam būtu jāmainās līdzi darba ražīgumam.
Tai pašā laikā skaudri ir Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Informācijas, izdevniecības un poligrāfijas departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Beate Danusēviča stāsta, ka kopš 1991. gada Latvijā iedzīvotāju skaits nepārtraukti samazinās. Tas notiek negatīva dabiskā pieauguma dēļ, arī emigrējušo skaits ik gadu ir lielāks par imigrējušo skaitu. Neliels dzimstības pieaugums bija vērojams no 2005. līdz 2008. gadam, kā arī pēdējos trijos gados. Tas daļēji skaidrojams ar sieviešu skaita pieaugumu vecumā no 15 līdz 49 gadiem. To patlaban sasniegušas sievietes, kuras dzimušas 80. gadu beigās, kad bija vērojami augstākie dzimstības rādītāji.
Raugoties uz emigrācijas datiem, to augstākais punkts bija 2009. un 2010.gadā, bet arī pēdējos pāris gados aizbraucēju netrūkst. Dati par emigrējušajiem pēc tautības ir pieejami no 2011. gada. No visiem aizbraucējiem teju puse ik gadu ir latvieši. Pēdējos gados tie bijuši ap 10 līdz 11 tūkstošiem cilvēku.
Pie viena interesanti ir dati par atalgojumu. Mēneša vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas ministrijās un atsevišķās valsts iestādēs kopš 2010. gada augusi par 24%, sasniedzot 925 eiro. Savukārt kopumā valsts budžetā paredzētais finansējums ministriju centrālajos aparātos nodarbināto atalgojumam 2015. un 2016. gadā ir vidēji 45,5 miljoni eiro.
Plašāk lasiet otrdienas, 10.novembra, laikrakstā Dienas Bizness!