1943.gada 16.martā Liezerē dzimušais, bet kopš 1946.gada Rīgā dzīvojušais Strēlis basketbolu mācījās spēlēt "Daugavas" sporta skolā un sešdesmito gadu sākumā debitēja VEF meistarkomandā. 1963.gadā gada viņš tika iekļauts Rīgas ASK sastāvā, drīz kļuva par komandas kapteini un 1964.gadā pielika roku slavenās Rīgas ASK komandas pēdējam lielajam panākumam - sudraba medaļu izcīnīšanai PSRS čempionātā.
Rīgas ASK Strēlis spēlēja līdz 1978.gadam, sakrādams arī visvairāk spēļu Latvijas izlasē pirms neatkarības atgūšanas (137). Strēlis bija arī PSRS junioru izlases kapteinis, bet viņa laikā Eiropas čempionāti jaunajiem basketbolistiem vēl netika rīkoti, tāpēc starptautiski panākumi izpalika.
1999.gadā viņš Latvijas senioru komandas sastāvā kļuva par pasaules maksibasketbola čempionu.
Strēlis bija arī LBS padomes loceklis.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Strēlis ieguvis ārsta kvalifikāciju Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās ārstniecības fakultātē, no 1970. līdz 1973.gadam mācījies aspirantūrā Latvijas eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniski pētnieciskajā institūtā (LEKMPZI) un 1974.gadā ieguvis medicīnas zinātņu kandidāta grādu, aizstāvot disertāciju "Asinsrites adaptācija ekstremitātēs pastiprinātai fiziskajai slodzei".
Strēlis strādājis par sporta medicīnas ārstu Rīgas Augstākajā Sporta medicīnas skolā, par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku LEKMZPI Eksperimentālās fizioloģijas laboratorijā, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, Latvijas Florbola savienībā un Latvijas Sporta Medicīnas asociācijā, LBS un basketbola klubā "Dārtija".
Strēlis tika ievēlēts par 8.Saeimas deputātu no partijas "Jaunas laiks" saraksta. Saeimā viņš strādāja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un Mandātu un iesniegumu komisijā.
Tāpat Strēlis divreiz ticis ievēlēts Rīgas domē.