Mjartāna izteikumi par sabiedriskā medija ziņu regulēšanu esot nepareizi interpretēti

Iepriekš ziņots, ka Mjartāns trešdien notikušās diskusijas laikā pavēstījis, ka turpmāk sabiedriskās televīzijas ziņās tikšot noteikts, ka vienā ziņu izlaidumā drīkstēs rādīt tikai četrus politiķus, piecus lauku iedzīvotājus un sešus citus iedzīvotājus, atspoguļojot viņu viedokļus, kuri nedrīkstēs būt identiski par vienu problēmu. Šāds Mjartāna paziņojums sociālajos tīklos izpelnījās ne vienu vien kritisku piezīmi, turklāt izbrīnu par šādiem izteikumiem pauda arī Mjartāna kolēģis, NEPLP loceklis Gints Grūbe.Sarunā ar portālu Diena.lv Mjartāns uzsvēra – aģentūras LETA ziņā netika minēts viņa teiktā citāts, bet gan žurnālistes neprecīza interpretācija. Viņš diskusijas dalībniekiem atbildējis uz jautājumu, kā panākt viedokļu daudzveidību sabiedriskā medija saturā, iepazīstinot ar sabiedriskā medija koncepcijā aprakstīto Skandināvijas modeli. Saskaņā ar šo modeli sabiedriskajā medijā varētu tikt ieviesta sistēma, kas ļautu monitorēt, lai dažādas sabiedrības grupas tiktu līdzvērtīgi pārstāvētas medija saturā."Tas novērstu politiķu pārstāvniecību, kas bieži vien ir lielāka, nekā skatītājs vēlētos, lai tiktu nodrošināts, ka mazpilsētu, lauku reģionos dzīvojošie iedzīvotāji izsakās par konkrēto tēmu, lai būtu arī mazākumtautības un lai šie cilvēki varētu par kādu tēmu izteikties proporcionāli. Tas ir tas, ko es teicu  - pretēji tam, kas bija uzrakstīts ziņā," Dienai.lv skaidroja Mjartāns.Viņš uzsvēra, ka šajā gadījumā ir būtiski uztvert to, kurš veiktu šo monitoringu. To nedarītu padome vai kāda cita kontrolējoša iestāde, bet gan pats medijs. "Te ir jautājums arī par finansēm. Optimālajā variantā ir tā, ka veidojot ziņu raidījumu, televīzijai būtu iespēja pasūtīt reģionālajai televīzijai sižetu, ko alūksnieši domā par šo jautājumu. Tādā veidā tiktu nodrošināta reģionos dzīvojošo iedzīvotāju pārstāvniecība reprezentatīvi par attiecīgo tēmu, nevis tikai iedzīvotāji Rīgā uz ielas. [..] Jaunā medija koncepcija paredz to, ka sabiedriskajai televīzijai būs savi punkti katrā reģionā un tas būs viņu uzdevums šo proporcionalitāti mēģināt uzturēt," idejas būtību skaidroja Mjartāns.NEPLP loceklis Grūbe portālam Diena.lv apstiprināja, ka šādā kontekstā padome nekad nav lēmusi par Latvijas Televīzijas Ziņu dienestu. "Nav paredzēts tādas lietas kontrolēt," uzsvēra Grūbe.Arī Grūbe pastāstīja, ka sabiedriskā medija koncepcijā ir pieminēts Zviedrijas sabiedriskā medija modelis, taču, kā jau to minēja Mjartāns, modelis neparedz kādas uzraugošas institūcijas veiktu monitoringu, bet gan pašas raidorganizācijas iekšējas kontroles mehānismu viedokļu daudzveidības nodrošināšanai.