Mogerīni rēķinās ar Latvijas kompetenci starptautisko izaicinājumu risināšanā

Mogerīni arī rēķinās ar Latvijas lomu šajos uzdevumos, viņa uzsvēra ceturtdien pēc tikšanās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (Vienotība)."Mēs redzam, cik tālu esam nonākuši desmit gadu laikā. Eiropa ir mainījusies uz labo pusi," sacīja Mogerīni. ES augstā pārstāve ārlietās arī norādīja, ka Latvija uzņemas prezidentūru ļoti drīz pēc vadības maiņas Briselē. Mogerīni rēķinās ar to, ka Latvija stiprinās ES lomu pasaulē. "Latvijai ir arī daudz pieredzes un zināšanu, kuras izmantot gaidāmajā prezidentūrā," sacīja ES augstā pārstāve ārlietās.Kā galvenos Latvijas prezidentūras izaicinājumus Mogerīni akcentēja ES attiecības ar Krieviju, kā arī Ukrainas krīzi.Mogerīni ir pārliecināta, ka Eiropas valstis var vienoties par kopīgiem viedokļiem gan kopīgā politikā saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā, gan attīstot sadarbību ar tādām austrumu valstīm kā Armēnija un Azerbaidžāna. Viņai netraucēšot arī iepriekš Polijas un Baltijas valstu dažādā attieksme pret Mogerīni virzīšanu augstajā amatā."Mums var atšķirties saziņas toņi, bet darbs ir kopīgs. Esmu apņēmusies saliedēt valstis ne tikai Ukrainas jautājumā," teica ES augstā pārstāve.Viņa klāstīja, ka Latvijai līdz ar prezidentūru ES padomē būs būtiska loma un "kopīga atbildība" lēmumos par sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm un citos jautājumos. Pēc viņas teiktā, Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē uzskatāmi demonstrē ES plašo telpu un lomu.Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) pēc tikšanās ar Mogerīni pauda, ka plaši pārrunāta gaidāmā Latvijas prezidentūra ES padomē, notikumi Ukrainā un ES iespējamā reakcija uz tiem, kā arī sadarība ar Austrumu partnerības valstīm, par ko plašas diskusijas notiks prezidentūras laikā notiekošajā Austrumu partnerības samitā. Prezidentūras laikā Latvija iecerējusi arī sarunas par plašākām attiecībām ar Baltkrieviju, kā arī strādāt pie ciešāku saišu izveidošanas ar Kaukāza partneriem - Armēniju un Azerbaidžānu.Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kuru Mogerīni apmeklē pēc stāšanās savā amatā 1.novembrī. Viņas pirmā vizīte notika Polijā.Šā gada jūlijā Austrumeiropas valstis noraidīja Mogerīni kandidatūru augstajam amatam, izsakot bažas, ka Itālijas izvirzītā kandidāte ir pārāk labvēlīgi noskaņota pret Krieviju un viņai esot pārāk maza pieredze ārlietās, jo Itālijas ārlietu ministres amatā viņa stājās tikai šā gada februārī. Plaši tika apspriests arī Mogerīni šīsvasaras brauciens uz Maskavu, kur viņa tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai spriestu par gāzesvada South Stream projektu, pa kuru Krievijas gāze tiktu piegādāta Eiropai.Savukārt pēc Eiropadomes sēdes, kurā Mogerīni tika ievēlēta, uz aģentūras LETA jautājumu, vai Latvija ir apmierināta ar Mogerīni ievēlēšanu augstās ārlietu pārstāves amatā, premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība) atzina, ka tas bija kompromiss, ko Baltijas valstis varēja pieņemt. Lietuva balsojumā par Mogerīni atturējās.