Motorollera vadītājs lielā ātrumā uzbrauc pār ceļu ejošai govij

Bet vai govs bija skaidrā?

ŽĒL KAD NE BULIM.

nabaga gotiņa

Policija varētu vienreiz izbraukt ielās, t.i., ceļos, pēc tumsas iestāšanās un savākt šitos ķēmus - motorolleristus un veco zārku braucējus. Pa Madlienu, Ķeipeni un Taurupi veselu busiņu salasītu.

Par pagājušās svētdienas braucienu mājup no laukiem nebeidzu smieties vēl šodien. Arī tas bija saistīts ar piedzērušos motorolleristu, pie kam verķis bija tik amizants, ka atgādināja mūžvecu velosipēdu, kam kādā amizanti mistiskā kārtā pieķimerēts kaut kas līdzīgs motoram. Tā nu izbraucot no viena lauku celiņa uz citu makenīt lielāku, konstatēju, ka būs interesanti, jo man pa priekšu plašā zigzagā no vienas ceļa kantes līdz otrai uz pilnu klapi, atvainojiet, pirž vīrieškārtas būtne zilbalti stīpainā jūrnieka maikā.Sapratusi, ka censties apbraukt pilsoni ir neiespējami, vilkos pakaļ, ar cerību, ka šie paraugdemonstrājumi reiz beigsies. Un beidzās ar'. No krūmiem ceļa labajā pusē izmetās trīs kranči, kas gan nekādi neapdraudēja ciskudrillistu, taču viņš bija citādās domās. Veicis pēdējo zigzagu, kājas gaisā gandrīz līdz stūrei uzrāvis, uzgāzējot cik nu vien aparāts dveš, pilsonis drāza ieslīpi pāri ceļam un taisnā līnijā kviešu laukā iekšā. Jāpiezīmē, ka pirms nepilnas stundas bija nevis lijis, bet gāzis, lauks un grantētais ceļš bija pašķidrā konsistencē, un kopā ar māsu nevaldot smieklus ne mirkli, apstājušās vērojām, kā labība viļņveidīgi pašķiras džeksam varonīgi veicot vismaz 50 metrus, kamēr pļerra apgāzās. Bet ar to vēl nebeidzās. Tā kā aprakstītie notikumi risinājās samērā nomaļā vietā, bija novakare, tad ekvilibristiskā motobraukšana bija iztraucējusi mežacūku ar jau lieliem sivēniem, kas pārbijušies juka uz visām pusēm tieši no pilsoņa piezemēšanās vietas. Savukārt pašam artistam laikam radās apjēga, ka nu var būt lielāki sūdi, par ietešanu dubļainā labības laukā. Tāpēc smago braucamrīku pacēlis gaisā (bailes no sivēnmātes acīmredzot deva papildus enerģiju), viņš skriešus, cik nu tas izdevās, turpināja taisnvirziena kustību uz lauka vidu. Tas viss bija kā no kādām vecām filmām, kā no Dāvanas vientuļajai sievietei, kā no Kapteiņa Enriko pulksteņa... Bet smiekli bija gari un gardi, līdz asarām...

Vai kāds vēl vispār skaidrā sēžas pie auto/moto stūres??